Vasarā šo ceļa posmu veicu ar velo, pirmoreiz! Šoreiz kārta bija slēpēm! Salādēju visas iespējamās kartes iekš GPS un devos ceļā. Principā darbojos ar padomju laiku karti un LGIA radīto karti – un teikšu godīgi, ne viena, ne otra nav precīza! Ok, par pirmo viss skaidrs – ir pagājis krietns laiks un viss mainījies, bet par otro? Pat labs meža ceļš nav iezīmēts, bet ir stigas, kas reāli dabā ir so, so! Bet labi, ne par to ir stāsts! Šajā fotostāstā nedaudz no mana pirmā garākā šī gada slēpošanas piedzīvojuma!
© Santa Paegle
Šāda veida zīmes manā maršrutā bija sastopamas itin bieži! Bet, vai tur tās ir tik nepieciešamas – nezinu!
© Santa Paegle
Ideāls meža ceļš slēpošanai! Tikai vienas sliedes un apkārt viss balts!
© Santa Paegle
Sniedziņš snieg, mums visapkārt…tā vien gribas dziedāt šo dziesmiņu 🙂
© Santa Paegle
Ziemā dārziņu kooperatīvos ir tik kluss un mierīgs, nevar salīdzināt ar vasaras rūkoņu, dunoņu un rosību!
© Santa Paegle
Vēl viens apliecinājums iepriekš teiktajam!
© Santa Paegle
Dažam labam uz durvīm sava veida trofeja! Man jau gan īsti netīk šādas lietas, bet gan jau, ka saimniekam ir otrādi!
© Santa Paegle
Krāsu spēles! Šādā krāsā esošo mājiņu apkārtesošajā baltumā nevar nepamanīt! Pamatīgi griež acīs 😀
© Santa Paegle
Tāda nu izskatās bebru māja ziemā!
© Santa Paegle
Skaisti, ko lai citu te pasaka!
© Santa Paegle
No Rīgas iet vilciens uz Valku… pašu sastāvu neredzēju, bet sliedes tā arī ved!
© Santa Paegle
Nez, kurš ir ātrāks – vilciens vai elektrība?
© Santa Paegle
Sniegs un ūdens!
© Santa Paegle
Dedums jeb Rušupīte! Slēpojuma laikā izbaudīju arī upītes ūdeni! Nez, kurš vēl ir piesmēlis slēpjzābaku!? 😀
© Santa Paegle
Re, vasarā ir veloorientēšanās poligons, bet ziemā to ļoti labi var izmantot par slēpošanas orientēšanās poligonu!
© Santa Paegle
Viens no maniem cīņu biedriem un atbalstītājiem 😀
© Santa Paegle
Ar glanci. Arī mežā gribās estētiski baudīt dzērienus – tā nu cukura vietā, lai izgreznotu krūzītes maliņas, var izmantot sniegu 🙂
Ir jāiet un jābauda pašiem! Īpaši skaisti ir mežos un tālāk no apdzīvotām vietām, kur valda klusums un arī meža zvēri. Šoreiz uzdūros meža cūku baram, kas, par laimi, skrēja citā virzienā 🙂 Tiekamies mežā uz slēpēm!
Santas fotostāsti 