Joku dienā mani ceļi aizveda uz Vijciema mežiem! Arī daba pamatīgi jokojās un visu dienu lija lietus, bet tas netraucēja baudīt dabu un skatīties uz visu interesanto. Kaut kas ir nokļuvis arī manā fotokamerā, tāpēc arī neliels ieskats:
Pa ceļam uz Vijciemu, laukos pamanīju pamatīgu zosu baru. Protams, piestāju un uztaisīju fotosesiju 🙂
Savu braucienu sāku un beidzu pie čiekurkaltes. Šim piemineklim gandrīz pabraucu garām, jo iepriekš tas bija bieza meža malā. Nu, aiz tā klajums! Piemineklis par godu partizāniem. Kādreiz pieminekļa galā bijusi zvaigzne, bet kur palikusi, par to vēsture klusē… Gan jau kāds zina 🙂
Lieldienas tuvojas! Arī mežā tas jūtams 🙂
Kad ūdens tik daudz, tas plūst, kur vien tas tiek cauri. Te tādas mazas krācītes pat izveidojušās
Baltums un zaļums un otrādi.
Meža ceriņš jeb zalktene ļoti skaista pavasarī, arī jauki smaržo, bet dikti indīga.
Mans ceļš pa velomaršrutu neveda, manējais pa savam 🙂
Vēl viens “dārgums” kritis manās rokās 🙂
Šis bija mana veloizbrauciena “labākais” posms šodien. Mīksts, slapjš un īsti nebraucams. Galā jau tiku, izmantojot arī apkārtceļus. Nu nepatīk man šīs taisnās stigas, labāki tie meža ceļi, kas tikai uzlaboti, bet nav šādi paplašināti…
Šodien nemanot sanāca nomīt 25km. Un slapjums darīja savu. Labi, ka mašīnā ir sausas zeķes un netālu labi draugi, pie kuriem iebraukt uz karstu tēju 😀
Santas fotostāsti 