Ar velo no Rūjienas pie Eesti un atpakaļ

Lai gan svētdienas rīts atnāca ar nelielu lietutiņu, nolēmām tomēr doties pa iecerēto maršrutu. Pēc tam gan laikapstākļi mūs nelutināja – īpaši pēdējos 30km! Bet par visu sīkāk fotostāstā…

Sākums, kā jau virsrakstā minēts, bija Rūjienā, kur noparkojām savu auto, saskrūvējām velosipēdus un aiziet!

Skats no Ķoņu kalna uz apkārtni! Pat vārnu kokā var manīt 🙂

Turpat arī verstes stabs! Patiesībā nebūtu pamanījuši, ja nebūtu fotopauzes 🙂

Nez, kuram tā informācija tiek izlikta un kāpēc!? Tas arī šobrīd paliek neatbildēts jautājums

Vēl nedaudz Latvijas gaisa, lai drīz vien elpotu Igaunijas! Tici man, ir savādāks 🙂

Te jau Igaunija! Tagad vajadzētu runāt par to, ka Igaunijā ceļi gludāki, zāle zaļāka, debesis zilākas! Šoreiz par to nerunāsim, jo robežas tuvumā atšķirību nav!

Iespējams kādas muižas ēku fragments. Katrā ziņā tas bija Laatre jeb Lāterē, ja nu kādam interesē pameklēt! Gadījumā, ja Tev ir informācija, padod ziņu 😉

Šī bilde tapa speciāli Aijai! Ja ieliktu komantu aiz RE, tad tieši 🙂

Meizakilas stacija – bijušā! Tur vēl viens vagons piemiņai stāv, bet vairāk nekas…

Šis veikals noteikti ir daudzu padomju cilvēku atmiņās! Slavenās igauņu desas un citi labumi 🙂 Pērn šo parādīja mani vecāki, jo es īsti neatcerējos detaļas 🙂

Tvaika lokomatīvi Kaspars neatrdām, lai gan info plāksnē bija minēts! Nekas, atradām Kaspara mazo dēlēnu 😀

Par cik vējš bija pietiekami spēcīgs, savu pusdienu pauzi ieturējām vietējā Meizakilas autoostā 🙂

Meizakilas muzejs – tajā baltajā ēkā! Iekšā gan nebijām…

Tālāk līdz pat Abja-Paluoja pilsētiņai mūsu ceļš veda pa bijušo dzelzceļa uzbērumu. Ja neskaita dažas vietas, tad ideāls ceļš velobraucējiem!

Vēl nedaudz no tā paša posma!

Saki nu, kas varētu būt šī celtne! Pirmoreiz ieraugot, man šķita, ka tā ir bijusī stacija (varbūt tā arī ir bijis), bet šobrīd tur atrodas…baznīca! Ā, tas ir Abja-Paluoja pilsētiņā!

Nospriedām, ka igauņu Ķencis 🙂

Pēc 2km brauciena kalnup, tā vien gribējās apstāties un uzveidot fotopauzīti 🙂 Un pat saulīte šeit palutināja!

Hallistes sv.Annas baznīca! Interesanti, ka šajā baznīcā ir melni griesti un 30 gadus gulējusi drupās un tikai tad atjaunota! Un arī ir saistība ar Igaunijas prezidentu Ilvesu!

Vienā brīdī sajutāmies kā pie Daugavas! Protams, mūsu upe ir platāka!

Skats uz Karksi-Nuia pilsētiņu! Pēc lejup brauciena uzreiz sekoja arī kalns augšā!

Sveiciens visiem dejotājiem no Igaunijas dienvidiem! Man tradicionālo tērpu neviens nedeva 🙂

Veloceliņa josla! Patiesi izbaudīju – braucot pa lielceļu arī velobraucējam no malas ir atvēlēta sava josla!

Igauņu Rūdolfs Blaumanis! Īstajā vārdā August Kitzberg. Rakstnieks, kas mīlēja rakstīt par dzīvi laukos!

Sniegs ceļa malā?

Nē, izrādās nobiruši ziedi, bet izskatījās skaisti! Un te jau arī sākās likstas ar laikapstākļiem jeb pamatīgu pretvēju! 30km un brīžam likās, ka iepūtīs grāvī! Vai arī minies, bet uz priekšu vispār neripo, kur nu vēl doma par atpūšanos, braucot lejup! Aizmirsti, min tikai pedāļus 🙂 Tagad jau smaidu, bet gribējās lamāties 🙂

Taču pa ceļam bija arī šis tas interesants. Piemēram, šis dārzs! Prieks pašiem un citiem!

Tomēr Crazy Frog patika vislabāk 🙂 Starp citu, par vēju stiprumu liecina telts forma 🙂

Kase, kurā neviens neiekasē naudu, jo tas ir mājas vārds. Mūsu valodā varētu būt “Bērzi”!

Kas tad tas? LV robeža jau ar roku sasniedzama!

Neliels fragments arī no pieminekļa uz robežas, kas veltīts Baltijas ceļam! Principā katram, kas stāvējis Baltijas ceļā ir veltīts šis piemineklis! Pēc šī tad arī sākās vissmagākais posms brauciena laikā! Īpaši smags tas izvērtās no Ķoņu dzirnavām līdz pat Rūjienai!

Rūjienas zīmi ieraugot, laime bija neiedomājama! Nekad prieks par Rūjienas zīmi nav bijis tik liels kā šajā velobraucienā. Un tas tikai pateicoties vējam, kuram patika paņirgāties par mums :))

Drīz jau būs atkal kas svaigs! Seko līdzi un uzzināsi pirmais!

Santas fotostāsti

Through my eyes

Ar velo no Rūjienas pie Eesti un atpakaļ

Leave a comment Cancel reply

Share this:

Leave a comment Cancel reply