Jūnija velokrikumi

Ir gana daudz atkal izbraukts, bet ar to foto nopublicēšanu gan nav tik spoži kā gribētos! Vasara taču, kad viens piedzīvojums dzen otru 🙂 Bet nu gan laiks tādam garam vārstījumam par piedzīvoto uz Latvijas ceļiem un takām, esot uz velo!

Tagad viss zied un plaukst. Te braucot garām, uzreiz redzēju Smiltenes novada ģērboni 🙂

“Ko stāvi spārnus nolaidis?”- citu te nav ko piebilst

Tāda lauku idille, braucot uz Mārsnēniem no Mārsnēnmuižas

Šis skats man ļoti, ļoti patīk – ar to mazo lauku celiņu un zirgu aploku!

Redz, kur paši zirgi ar’

Latvijas lauku ainava. Nu jau biežāk redzama, kā pirms pāris gadiem. Vai tiešām lauku saimniecības (mazākas vai lielākas) atdzimst? Es tikai par to priecātos

Magoņu sarkanais ar šur tur laukos manāms

Ceļš, kurš lēnām aizaug, bet velobraucējiem ideāls! Ne satiksmes, ne trepes, ne lielas smilšu kārtas sausā laikā

Margrietiņu lauks

Šķita, ka nolaistīts, jo te beidzot varēja uzelpot un pamīt bez putekļiem. Bet viens gudrs cilvēks teicās, ka tas varētu būt speciālais sāls maisījums, kas palīdzot pret putekļiem. Kā tur īsti ir pie Skangaļu muižas, nemācēšu teikt!

Pie Rūda alām

Tuvplānā ar 🙂

Vēl viens dārgums ir kritis manās rokās 🙂

Zinātu tradīciju loga aizkrāmēšanai ar akmeņiem, varētu pievienot arī savu. Bet neriskēju 😀

Pufaikciems. Piedodiet, Sarkaņi! Liepas pagasta grāmatā izlasīju arī pirmo variantu. Gribi zināt, kāpēc tā – izlasi grāmatu 🙂

Atvelkot elpu pēc uzmīšanas kalnā, tapa arī šis foto

Vēljoprojām neesmu atradusi info par šo caurumu ozolā

Siena laiks pilnā plaukumā

Latvāņu ieskautais ceļš

Spāru rotaļas

Ideālākais ceļš tās dienas maršrutā. Ja teikšu, ka slavēju LVM, pamatīgi melošu. Pabraukt neiespējami, ātrāk stumt vai braukt pa mētrājiem, kur tas ir iespējams.

“Super ceļš”. Cerams, ka pēc lietus būs uzlabojies

Jaunie elektrības stabi 🙂

Vēl skaistais un ideāli braucamais ceļš

Ēveles skola

Tur tālumā Ēveles baznīca

Ēveles kapsētas galvenie vārti

Kapsēta pārsteidza ar savu veco pieminekļu (krustu) daudzumu.

Uzmini, kas šķērsojis ceļu? Vista tā nav! Labi, pateikšu priekšā – stārķis!

Vēl viens smilšu posms. Kalnup. Pretvējš. Ideāli apstākļi fiziskās kondīcijas uzlabošanai 😀

Kādreiz bijusi skaista un cēla ēka. Pilna ar skolēniem. Noskaidroju, ka celta pag.gadsimta 30tajos gados. Diemžēl …

Esot bijusi muižas klēts. Kolhozu laikos te “Ļeņina dzirkstele” glabājusi graudus un ķimikālijas

Jēņi. Būvēta kā pagasta administratīvā ēka. Otrais stāvs piebūvēts 60.-jos gados (pēc Jērcēnu bibliotēkas datiem). Smieklīgākais ir adreses nosaukums pēc Balticmaps.lv – Sarkanais Zirgs. Gluži kā kkur Rietumos!

Nosaukums lika domāt par muižas esamību, bet rakstos pagaidām neko “neuzraku”. Varbūt kāds/-a zina ko vairāk?

Nu es tak teicu, ka patīk 🙂

Saules staru apspīdēti

Riktīgi noguruši 🙂 Bet dzīvi bija 🙂

Mārsnēnu retro, bet vēl ejošs

Mārsnēnos notika Priekuļu novada svētki. Arī pludmales volejbols un citas aktivitātes. Caurbraucot izskatījās, ka padomāts par visiem un tur bija ko darīt! Arī cilvēki bija gana daudz, kas priecē

Suņuburkšu lauks. Varbūt arī nē, nepapētīju sīkāk augu izcelsmi 🙂

Vienā pusē Smiltenes novads, otrā – Raunas, bet kur tad es esmu!?

Arī ar velo braucot ir jāuzmanās 🙂

Sarkanās grāmatas eksemplārs – dzegužpirkstīte

Jeberu ūdenskrātuves gulbju ģimene

Rudzupuķes šogad bagātīgi zied vai arī beidzot man viņas sāk rādīties 🙂

Dopings ceļā

Valmieras jumti jaunā veidolā

Te gan tik ļoti neredz, bet velomaršruts Cēsis – Valmiera vietām ar gana garu zāli. Pēc lietus braukt galīgi nav patīkami. Tas no tūrista parastā viedokļa!

Vecupītes gan mani patīkami pārsteidza, ar izvietotajiem info stendiem pie velomaršruta, kas daļēji pārklājas ar dabas izglītības centra taku. Tik tiešām ar interesi visu izlasīju 🙂