Jau kādu laiku galvā perinājās doma par ziemas sala izmantošanu, aizsalstošo ūdenstilpņu veidā. Šodien spontāni ienāca prātā, apskatīt tuvumā esošo Lisas upes posmu. Vasaras sezonā to ir grūti izdarīt purvaino krastu dēļ. Tagad par vēl vienu pagasta un Latvijas stūrīti redzēts vairāk 🙂
Upe nopēdota, taču cilvēks tur nav bijis!
Šur tur ledus spogulī spoguļojas saulīte. Tik silta kā martā!
Niedru plantācijas pamatīgas!
Avotainākās vietās redzams arī slapjums, taču tas piesalst kārtu kārtām!
Šur tur upe arī vaļā, bet tas netraucē pārvietošanos!
Kad vēl var izmantot šādu ekstru, izstaigāt upi, ja ne ziemā. Lisa laivojama īsti laikam nebūs- pārāk daudz sagāzušies koki!
Krastos paveras dažādi skati, arī šāds ar bērza māzeru.
Ledus spēlējās un spoguļojās dažādos veidos…
…arī šādi – ledus pirkstiņi…
…biki smalkāki un garāki 🙂 …
…arī šādi mazi ledus “cilvēciņi”…
…nedaudz lielāks veidojums, zem pirmās ledus kārtas…
…un arī saulītes rotaļas ar ledus gabaliņiem…
…un arī akmeņi ir ieguvuši skaistu ledus “mētelīti”
Redz, arī niedrēs karājošais ledus gabals labprāt rotaļājas saules gaismā!
Alkšņu gan Lisas krastos ir gana daudz!
Te pabijis dabas urbīts – dzenis 🙂
Ieraugot šo skatu uz kādas no Lisas mazajām pietekām, nāca prātā teiku par velnu, akmeņiem un gaili 🙂
Mājvietas vēl tukšas, bet nu jau jāsaka, uz īsu brīdi
Viss bija skaisti un patīkami, līdz apmēram puskm pirms finiša, slinkums ņēma virsroku un, lai līstu pa apakšu kādam alksnim, izdomāju, ka jāapiet pakārt. Ha, tā bija kļūda! Izrādās krasti gana avotaini un brīdī, kad savu kāju spēru atpakaļ uz upes, ledus mala neizturēja svaru un Lisas dubļi un ūdens iemēģināts 🙂 Patiesībā izskatās dubļaināk, nekā reāli bija dabā 🙂
Vēl tik vecā tilta vieta un šīs dienas pārgājiens galā!
Patiesībā nedaudz nožēloju, ka nepaņēmu līdzi slēpes, Lisa tagad ir ideāla slēpošanas trase! Kamēr vēl ir mīnusi, iesaku doties izlūkos pa jebkuru mazo upi, lai redzētu to, ko vasarā nekādi nav iespējams!
Santas fotostāsti 