Maija sākumā mani ceļi aizveda uz Holandi. Fotostāstā lielākais vairums foto ir tapis, sēžot uz velo un braukājot apkārt. Galvenais mērķis Holandē bija sacensības spīdmintonā, taču paralēli sanāca nobraukt arī gandrīz 300 km ar riteni un izbaudīt Holandes līdzenumus un fantastisko veloinfrastruktūru.
Pirmo nakti pavadīju Weeze lidostas apkārtnē esošajā hostelī! Te sanāca neliels pārpratums, jo biju jau piemirsusi, ka Vācijā pirmais stāvs ir Latvijas otrais stāvs 🙂 Bet viss kārtībā – istabiņā tiku!
Kādreiz te bijusi Britu karaliskā gaisa spēku bāze. Prieks, ka vismaz dažās ēkās ir izvietotas noderīgas lietas ceļotājiem – kaut vai tas pats hostelis.
Pa nakti ejot uz hosteli, šo jau pamanīju. No rīta, dodoties atpakaļ uz lidostu, tapa arī bildīte
Pirmais Nīderlandes skats šajā izbraucienā tapa Utrehtā. Pilsēta, kas man patika, lai gan tur daudz nav ko redzēt, ja nestaigā pa muzejiem, bet apkārtne ļoti skaista
Dzīvojamo māju rajons 🙂
Šis esot augstākais baznīcas tornis visā Nīderlandē.
Pie Utrehtas doma baznīcas – modernais ar seno.
Kanālu kanāli. Tie ir visur, bet tik skaisti
Šobrīd Nīderlande zied un bagātīgi. Ne tikai tulpes, bet arī kastaņi, ceriņi un citi krūmi
Velokrustojumu tīklojums ir fantastiskākais izgudrojums. Vēljoprojām nav īsti skaidrs, kāpēc tas netiek izveidots Latvijā plašā apjomā. Ilgtermiņā ietaupījumi uz karšu druku būtu ievērojami! Pirmajā vakarā šo veidojumu iztestēju kopā ar jauniepazīto kanādiešu draugu un mums patika!
Kādā no mazajām Holandes pilsētiņām. Kurā? Nav ne jausmas, jo tās pārgāja viena no otras tik ātri, ka nespēju aptvert 🙂
Ziedošie koki
Ābeļu ietīšanas specifika. Tur var sasmelties daudz un dažādu ideju. Bet, kas mani priecēja visvairāk, ka visi lauki ir apstrādāti. Ka laukos cilvēku ir un tiem ir ko darīt!
Iespējams, ka Utrehtā, iespējams, ka nē 🙂
Lauki ienāk pilsētā, bet varbūt pilsēta laukos?
Agrā rīta stundā mani iepriecēja šāds skats! Skaisti
Veloparadīze. Tas viss atvēlēts velobraucējiem!
Vidējā josla autobraucējiem, malējās – velo. Ja pretim brauc 2 auto un pa malām velo, tad auto brauc lēnām aiz velo, lai tos apbrauktu tikai tad, kad būs droša iespēja to izdarīt! Jo lielākajā gadījumā sadursmēs starp velo un auto, auto būs tomēr vainīgs…
Veloceļi zem lielceļiem! Ideāli
Blakus lielceļam pa reizei ved ar veloceliņš
Kādā no mazajām pilsētiņām, atceļā no Amstelvēnas.
Mazpilsētu šarms
Pa reizei manīju arī kādas vējdzirnavas. Šoreiz speciāli uz tām nebraucu – ir jau redzētas un laiks bija atklāt Holandē ko jaunu.
Pa ceļam
Kuģi pa upi, abpus upei veloceliņi, aiz veloceliņa vēl dzelzceļš. Virziens visiem viens – vai nu uz vienu, vai otru pusi!
Ja redzēju šo skatu, zināju – līdz hostelim vēl nieka 10km 🙂
Mans braucamais trasē
Pie Utrehtas dzelzceļa stacijas. Vienā dienā arī izmantoju šo stāvvietu
Infrastruktūra velo ir ekselenta. Jāsaka gan, ka uzrāviens pie luksoforiem šiem nav nekāds! Divi spiedieni uz pedāļiem un esmu jau tālēs zilajās, kamēr viņi vēl ir tikai uzsākuši braucienu. Laikam Latvijas zemes ceļu rūdījums 😀
Kastaņi zied! Vispār šajā dienā visu dienu līņāja, taču tas mani netraucēja, jo nācās būt sporta zālē. Braucot mājās (uz hosteli), laiks noskaidrojās un es pat tajā vakarā izšāvu vēl vienu aplīti ar velo. Kas par smaržām dabā bija!
Mana gazelīte pilnā apjomā 🙂
Šis gan tāds apvienotais auto-velo ceļš. Bet kā vienmēr – velobraucējam priekšroka!
Norādes zīmju dažādība.
Tas te nav izbāzenis, bet dzīvs. Lai gan braucot garām, tie vienmēr sastinga 🙂
Latvijā jabaidās no suņiem, te no dažādiem lidoņiem, lai neielido ratos 🙂
Kkur laukos. Patika!
Bunnik pilsētiņas baznīca. Bunnik pilsētiņā arī biju apmetusies!
Pilnmēness pa ceļam uz hosteli
4.maijs. Pilnā brīvā diena, kad mērķis nobraukt ap 120km (beigās sanāca nedaudz pāri 130) ar velo. Te arī tapa foto, nokāpjot no velo 🙂
Zirgi. Pa ceļam daudz tos nemanīju, bet zemākas šasijas lopiņi bija daudz – aitas, kazas, poniji
Atkal kādas vējdzirnavas un Nīderlandes ainava
Nodomāju, ka holandiešiem gan traki – vajadzīgi vismaz 3 transportlīdzekļi – auto, velo un laiva 🙂
Atkal kādā no pilsētiņām
Pie skolām uzmanību piesaista šādas rokas. Nemācēšu teikt, vai pie visām, vai tikai tajā konkrētā vietā.
Holandieši neiespringst ar puķu dobēm, vairāk tomēr ir dažādi dekoratīvie krūmi
Kanālmalas un tiltiņi – tipiska ainava
Šajā mājā ir jaundzimušais un tā ir meitenīte. No sākuma nesapratu, bet, kad šai mājai ieraudzīju arī stārķi, tad sapratu 🙂 Pa ceļam redzēju vairākas, bet visas ar rozā piesitienu 🙂
Aitu ganāmpulki
Vietām veloceliņi bija zemākā līmenī kā ūdens līmenis.
Pujeņu stādījumi
Šis posms atmiņā paliks ar vājprātīgu pretvēju. Biju laimīga, ka tiku tuvākajā pilsētiņā, kur vairs tā nepūta. Tā kā govis brīvi staigā apkārt, tad te nācās izvairīties arī no pļekām uz veloceliņa 🙂
Pirmais tulpju lauks, ko ieraudzīju Holandē. Atpakaļ sanāca braukt pa šo pašu posmu, bet tad jau tumši sarkanās tulpes visas bija jau nopļautas!
Un pat neprasās, lai te būtu perfekti nopļauts
Arī šāda iemesla nācās piestāt, laikam reizes trīs.
Var pārvietoties arī tā, kāpēc ne!? 🙂
Kuģis pa augšu, es ar velo pa leju 🙂
Manā atpūtas pauzītē arī skaista skulptūra. Ar šādiem vides objektiem ir pilna Nīderlande un tas man patīk!
Šajā dienā uz pilnu atdevi!
Lissa. Atpūtas zonām holandiešu mājās ir ļoti liela nozīme. Super!
Tulpju dārzā Keukenhof. Biju arī tūrists vulgaris 🙂
Dārzā…
Dārzā…
Dārzā…
Apkārt dārzam pabraukāju arī pa tulpju laukiem. Tā smarža, kas tur valda… Mmmm…
Saimniekiem arī darba pilnas rokas, lai izgrieztu vecos ziedus
Vai nav skaisti?
Krāsas dažādas, lauku lielums tāpat
Tā tas notiek!
Ceļu remontējot, koki ir svarīgi un tie tiek aizsargāti. Mums to var redzēt gana reti! Vieglāk ir nozāģēt, jo redz, kāds var ieskriet…
Atkal skaistais veloceliņš
Selfijs 🙂
Katru dienu nācās braukt/iet garām II Pasaules kara laika fortiem. Vienā dienā pat bija gājiens, ko piespeidu kārtā nācās skatīties, jo apm.200m no hosteļa visus nolika mierā, lai gājiens izplūstu pa visu ceļu. Bet cilvēku daudzums tajā iespaidīgs. Nu jā, tas bija par godu II Pasaules kara varoņu piemiņai.
Karogi izkārti par godu iepriekšminētam pasākumam.
Tā arī mans ceļojums uz Holandi noslēdzās! Skaists un sportiski aktīvs. Zinu, ka tur atgriezīšos vēl 🙂