Novembris ir tikko tikai sācies, bet ir jau tik daudz kas skatīts un redzēts- arī tādas vietas, kur līdz šim nebija sanācis būt! Šajā fotostāstā apvienošu 2 dienu izbraukumus – viens uz MazRūjienu (jebšu Mazsalacas un Rūjienas apvidu) :), otrs – teritorijā ap Smilteni.
Ja pirmā izbrauciena mērķis vairāk vai mazāk bija geocaching, tad otrajam tas bija tikai viens no, galvenais tomēr bija izpētīt jaunu pārgājiena maršrutu.
Kā gāja, skaties un lasi tālāk!
Lībiešu pilskalna estrāde. Patīk risinājums ar galdiem, taču no tiem neko neredz, kas notiek uz estrādes. Bet no otras puses, vai tad tiem, kas ir pie galda interesē, kas tur notiek 🙂 Galvenais, lai mūzika skan 🙂
Slidināšanās sezona ir atklāta! Slīdēja riktīgi labi 🙂
Slēpjoties no lietus (īstenībā lietus šajā dienā galīgi netraucēja)! Lībiešu upuralā
Skābumķērne no otra upes krasta! Tā vēl nebija skatīts objekts!
Ceipu upurozols. Izmērs pamatīgs
Puiši bija izveduši skūteri pastaigā! Nav joka lieta, stumt to pāris km! Uzreiz atausa atmiņā stāsts par velo izvešanu pastaigā 🙂
Ko lai saka, šis ceļa posms ir interesants! Nemelošu, ja teikšu,ka dažs labs LVM ceļš ir krietni, krietni labāks! Bija arī posms, kurā pirms braukšanas, apstājos, lai apdomātu, vai gribās stumt mašīnu 🙂
Ar šo nodarbi nodarbojos jau kādus gadus 6-7. Neteikšu, ka esmu kaislīga slēpņotāja, bet šad tad patīk aizbraukt pēc kāda, vai vnk pa ceļam paņemt! Taču šo gadu laikā slēpņotāju paradumi gan ir stipri izmainījušies un neteikšu, ka uz labo pusi! Kaut vai tās pašas maiņas lietiņas – pēdējā laikā ir ļoti daudz tukšu kastu vai pilnas ar cigaretēm, konfektēm, vecām biļetēm un citu drazu… Slēpņošanu mēdiji popularizē, bet gribētos, lai tie uzsver arī tās pamatprincipus! Ja ņem ko, tad ieliec kko arī atpakaļ!
Reiz bija… Ja nebūtu šīs infoplāksnes (foto ir tikai viena daļa no tās), tad pilnīgi skaidrs, ka neuzzinātu, kas ir bijis šajā vietā…
Dzirnavu drupas Vērsī
Atņēmu Velnam karieti. Nedaudz atvelku elpu 🙂 Bet, ja nopietni, tad šī ir vieta, kur gribējās atbraukt – Velna kariete purva vidū!
Daļa no Ipiķu vējdzirnavām
Arī te jāsaka – reiz bija… Grandioza un liela ēka, bet nolemta bojāejai…
Baltās naktis ar jaunu piemiņas plāksni – Vitauts. Madona. 2013
Re, labā kāja Latvijā, kreisā – Igaunijā! Bet uz ceļa patiešām acīmredzamais – neticamais, kā sākas Igaunija, tā sākas arī pilnīgi “svaigs” asfalts
Ipiķu bruģis. Interesanti, ka blakusceļš nav veidots uz tā bāzes
Virķēnu muiža, vēlāk arī arodskola. Šobrīd tukša! Ļoti ceru, ka to nesagaida līdzīgs liktenis, kā iepriekšējās divas skolas ēkas šajā fotostāstā. Vismaz tuvākā nākotnē ne!
Šamējais vēl staigā, tad jau tik drīz vēl auksts nebūs!
Vai tiešām? Pēdējais bijis tikai 22.jūnijā, lai gan web lapā jaunākie ieraksti ir citos datumos
Te jau sākas foto no otrā izbrauciena. Rudens lauku idille 🙂 Man tikai, kā lauciniecei, radās jautājums, kurš tās čupas ārdīs!? 🙂
Svētki tuvojas, lai gan šim eksemplāram tā ir ikdiena – plīvot vējā.
Ogas, odziņas
Raunas pilsdrupas un baznīca vienuviet!
Slavenais Ievas un Ādama cilnis Raunas baznīcas sienā
Tik ļoti šis skats man patika, ka stājos malā, lai nobildētu!
Pasaku ozols – Blomes pagasta simbols. Ieraudzīju, ka galotnē sēž vanags un gribēju šo skatu iemūžināt! Bet sanāca vēl labāk! Negribot fotografēties, tas laidās projām un sanāca tā, kā sanāca 🙂
Latvijas āres
Pilnīgi izbrīnīja aitu ganāmpulka lielums šajā apkārtnē! Nemaz nezināju, ka te tās audzē
Saulītē un siltumā dzīvā radība vēl labprāt bauda svaigu gaisu.
Te kāds ir bijis pirms manis 🙂
Skābbarību krāvumi ar neiztrūkstošo riepu tūkstoti
Adatainis
Šis tapa no kādas mednieku vakts būdas. Modernas. Stiklotām sienām, rotējošu datorkrēslu un paklāju pie kājām! Nav pirmā pieredze ar tik modernām būdām 🙂
Nākamā foto plejādē redzams Abula kritnis.
Šo fotostāstu nobeigšu ar retorisku jautājumu – kurš ātrāks zirgs vai mašiņa? (citāts no Boņuka 🙂 )
Santas fotostāsti 