Jāņu un Līgo laiks iesākās ar spontānu ideju par slēpņošanas tūrīti tepat tuvumā 🙂 Tā nu sanāca atkal kārtējā tikšanās ar draugiem un jaunu piedzīvojumu meklējumi!
Iesākumā mūsu ceļš veda uz Mazsalacu, kur tad arī pavadījām lielāko daļu sava laika! Pie tilta viena laivotāju grupa pēc otras, tāpēc šo vietu apmeklēsim vēl kādu reizi 🙂
Kāds no slēpnīšiem! Šim gan vajag apkopi, galīgi izmircis bija!
Skaņkalnes pareizticīgo baznīca. Lēnām iet postā! Šoreiz gan neizmantojām iespēju to apskatīt no iekšpuses, lai gan piedāvājums bija!
Te kādreiz lepni brauca vilciena sastāvi! Šobrīd klusums – vien gājēju šķērsojamā vieta!
Skats uz Salacu no tilta! Augstums pietiekams, lai skatoties pāri margām, samestos neomulības sajūta 🙂
Kādreiz te bija pārbrauktuve, tagad pāreja 🙂
Dzīvā daba! Šoreiz Salacas upes priekšplānā!
Mazsalacā starp vīngliemežiem pamanījām arī šādu eksemplāru! Pēc auguma parastais, bet māju nokrāsojis eksotiski 🙂
Laivotāju grupas ka biezs uz Salacas ūdeņiem! Šī bija apvienotā LT-LV grupa, vismaz pēc valodas klausoties!
Mazsalacas luterāņu baznīca! Arī vairs nav tik kupli apmeklēta!
Kādreiz te bijušas Ipiķu dzirnavas, drīz vairs nebūs nekā!
Mans kārtējais “dārgums” 🙂
Pret bijušo Ipiķu skolu labiekārtota atpūtas vieta! Diezgan klusa vieta, ko daudzi neapmeklē!
Mega spāre, kuru pārējās dzenāja!
Arī dzeltenās ilzītes zied!
Baltās naktis. Nu te bija piedzīvojumi 🙂 Kā zinām, šis objekts atrodas uz LV-EE robežas, tad nu tur devāmies bez pasēm kabatās (vienīgi man bija līdzi ID karte). Braucot tuvāk, protams, priekšā robežsardze. No attāluma īsti nevar saprast vai LV, vai EE. Apstājamies stāvlaukumā LV pusē un lēmums viens – braukt atpakaļ uzreiz nebūtu prāta darbs, domās, ka bēg – došos es viena apskatīt objektu 🙂 Pieejot klāt, izrādās robežsardze no Valmieras un vēl pazīstami! Šie saka, te jau vēl var braukt, tā jau LV. Izsmējāmies un turpinājam katrs savu ceļu 🙂
Naukšēnu DISKO, oi nē, iekārtais tilts 🙂
Otrā jeb Līgo diena sākās ar spontānu ideju par velobraucienu! Sacīts-darīts! Uz kartes ar pirkstu uzzīmēju maršrutu, kuram caur Mārsnēniem un Stranti bija jāaizved uz Blomi un atpakaļ. Bet ne viss notiek, kā to plāno! Un manam iekšējam kompasam maģiskā diena bija sagrozījusi visas adatas, jo kā gan citādi var izskaidrot 3 reizes kļūdas uz ceļa ar nepareizi nolasītiem karšu datiem! Vēljoprojām sev jautāju, kāpēc tā tas notika!? Atbildi neesmu saņēmusi 😀 Vecums laikam nenāk viens 😀
Pirms Mārsnēniem ragana bija ietriekusies zemē 😀
Šī ainava mani vienmēr uzrunā 🙂
Principā mājās vari nestrādāt, jo nosaukums visu izsaka! Sliņķos visi slinko 😀
Te pēc maršruta pārplānošanas nebija jānonāk! Katrā ziņā tagad zinām, ka Rozēs dzīvo Ainārs, kurš brauc ar velo velotērpā 😀 Un tur arī ir ļoti izpalīdzīgi cilvēki, kuri ar visām varītēm grib palīdzēt 🙂 Tā arī ceļa skaidrojumu nesapratām 😀
Sava dāvana tika arī dvēselei par nepareizi aizbraukto ceļu! Te jau gan vēl nezinājām, ka esam citur, nekā vajadzēja būt 🙂
Gribējām nokļūt Blomē, nokļuvām Raunā! Žēl, ka tikko koncerts bija beidzies, bet savu svētku noskaņu dabūjām gan 🙂
Un bija arī unikāla iespēja uzkāpt pilsdrupu tornī!
Skats pa pils logu 🙂
Laikam te arī bija jānokļūst!
Un šādus skatus redzēt vienmēr ir patīkami! Raunas pilsdrupās to tornīti varēja biežāk tūristiem atvērt, kaut vai pa simbolisku samaksu!
Atpakaļceļā arī zemenes bija gardu gardās 🙂
Tā arī nesapratām, kādus trušus tad īsti tur pērk 😀
Viena aktīva nedēļas nogale atkal aizvadīta! Drīzumā būs jauni piedzīvojumi! Tiekās…
Santas fotostāsti 