Ceturtajā dienā mums programmā bija paredzēts soft teniss (nezinu, kā pareizi to būtu dēvēt latviski, pagaidām tas izplatīts Āzijas valstīs) un vakarā krosmintona treniņš. Pa vidu kopējas pusdienas un tad brīvais laiks. Tas bija tieši tik daudz, lai aizbrauktu līdz dzīvoklim pēc raketēm un tūlīt dotos atpakaļ. Ceturtā diena bija arī ļoti lietaina, bet fantastiski silta. Naktī solīja arī taifūnu. Tā stiprāk uzpūta, taču, lai būtu kas ārkārtējs, tā neteiktu.
Lietus līst, bet tāpēc jau nekas neapstājas. Lietussargi gan te gandrīz visiem vienādi – caurspīdīgi. Kafejnīcās ejot, lietussargiem tiek piedāvāti speciāli maisiņi, lai nesaslapinātu apkārtni. Lai nu kas, taču japāņi par vidi šajā jautājumā nedomā. Pērc kaut vienu ūdens pudelīti, tā tiek ielikta maisiņā. Tāpēc izvēlos pildīt ūdeni no krāna. Jā, tas ir dzerams un vietām pat uz ielām ir iespējams uzpildīt ūdeni vai padzerties.
Raketes jau mūs gaida. Šīs ir soft tenisa raketes un tur ir redzamas arī bumbiņas
Bumbiņa tuvplānā.
Pārsvarā tiek spēlētas dubultpēles. Mūsu gadījumā spēlējām tikai dubultspēles dažādos sastāvos. Punktu skaitīšanas sistēmu nesapratu, bet painteresēšos par to. Spēle notiek uz parastā tenisa laukumu, vienīgā atšķirība, ka sitiens nav tik “smags”. Tā teikt nedaudz vieglāks kā teniss, bet jāpierod pie bumbiņas lidojuma 🙂
Arī Patriks un Dāvids izmēģina spēli. Spēlējot pārī ar Patriku, pat uzvarējām 🙂
Šis puisis spēlē soft tenisu un viņš mums parādīja gan grieztos sitienus, gan taktiskus gājienus. Paldies viņam, ka padalījās arī ar inventāru.
Spēle noslēgusies. Un jā, spēlējām ne tad iekšas, ne āra kortos. Respektīvi āra korti ar jumtu pa virsu. Priekš šiem laikapstākļiem ideāli. Lietus lija, bet silts ļoti.
Nedaudz vācu dopings un nodarbība beigusies. Īstenībā man ļoti patīk šī spēle un, ja atradīšu, tad noteikti uz mājām aizvedīšu pāris bumbiņas. Ja neatradīšu, tad tāpat dabūšu 😀
Pēc tik aktīvas izkustēšanās, kopistiski aizdevāmies paēst pusdienas japāņu gaumē. Bija labas 🙂
Vakarā jau uz krosmintona treniņu. Pie zāles interesants veidojums. Izrādās, te var ielikt savu garo lietussargu un to pieslēgt (atslēdziņu paņemt līdzi), nākot no halles ārā, atslēdz savu lietussargu un dodies savās gaitās. Pa to laiku lietussargs jau apžuvis. Šis gan ir riktīgi laba inovācija pie lielākām iestādēm.
Trīs stundu garš krosmintona treniņš, kurā eiropieši tika pamatīgi nodzenāti 😀 Mēs bijām trīs, viņi kādi 10 un visi grib ar mums uzspēlēt. Šiem rinda, bet mēs tik spēlējam 🙂 Zāle gan bija interesanta, atbilst vairāk koncertzālei – apaļa, ar labu akustiku. Kad laiks ir beidzies, tad sāk skanēt mūzika skaļruņos un viss skaidrs. Pēc treniņa paši dalībnieki zāli vēl izslauka. Tas tā mums nepierasti. Taču tā tam būtu jābūt, ka visu savāc aiz sevis. Tīrība japāņiem ir fantastiska. Uz ielām, uz sliedēm, uz peroniem tā īsti nemanīs atkritumus. Arī izsmēķi te nemētājas apkārt. Tik ļoti tas patīk, ka man nav jākāpj citu izmestos atkritumos.
Pēc treniņa devāmies vakariņās, kuras mums vietējā krosmintona kluba spēlētāji uzsauca. Šoreiz Eiropas stila (pasta, utt.), taču varēja dabūt arī ko japānisku. Mēs ar Dāvidu pieturējāmies pie Eiropas stila 🙂 Komunicējot ar šiem cilvēkiem, vēl vairāk apstiprinās, ka japāņi ir ļoti viesmīlīgi (līdzīgi kā šobrīd latgalieši, bet vēl 2-3 iedaļas viesmīlīgāki).
Naktī bija izsludināts taifūna brīdinājums, kurš, šķiet, pārsvarā aizgāja garām! Biki jau papūta, bet nekas dižs tur nebija. Varbūt mājas tik daudz, ka Tokijā to nemaz tā nejūt 🙂
Santas fotostāsti 