Beidzot ārā spīd saule un ir silts! Īsti radīts pedāļu mīšanai! Tā kā maršruts zināms un braukts 100iem reižu, tad šoreiz fotostāsts uz nelieliem sīkumiem un dabas mošanās procesiem 🙂
© Santa Paegle
Šo vietu pie Abula ir iecienījuši makšķernieki un tagad es zinu, kāpēc? Piebraucot ar velo pie upes, aizrāvās elpa, cik tur skaisti un piesaulītē silti un patīkami 🙂
© Santa Paegle
Dzērvju pārītis mielojas meža maliņā! Sākumā uz mani aizdomīgi skatījās un tad laikam saprata, ka neesmu viņām ienaidniece un turpināja savas dienas gaitas 🙂
© Santa Paegle
Braucot pa ceļu, ieraudzīju šo pakavu! Kā zināms, pakavs nes laimi, bet mūsdienās atrast pakavu ir ļoti liels retums! Tāpēc ņēmu un kašāju to ārā, lai laime mani pavada 🙂 Katrā ziņā pa šo ceļu ir braukts un braukts, bet nekas tāds nav novērots 🙂 Un jā, tas bija uz Tour de LatEst posma 🙂
© Santa Paegle
Tie nav baloži, kovārī vai strazdi, bet gan zosis. Kamēr pabiju Trikātā, zosis nevarēja vien atrast sev vietu. Braucot projām, arī šīs laidās prom . Patiesībā ļoti skaisti, kad viņas lido zemu pāri galvām! Baudīju skatu acīm, pat kameru nevilku ārā!
© Santa Paegle
Trīs draugi 🙂
© Santa Paegle
Zviedru priede Brenguļu pagastā. Par šo vietu ir arī leģenda, bet par to klātienē 🙂
© Santa Paegle
Un dienu nobeidzu ar varžu pamošanās fakta konstatēšanu! Šī bija tik ideāla, ka pat ļāvās fotografēšanai un iepozēja 🙂
Drīz sekos atkal kkas jauns 🙂
Santas fotostāsti 