Rudenī, kad saule spīd, noteikti ir jādodas ārā un jāķer katrs saules stars! Savienojot ar darba lietām, šajā nedēļā kārta bija Smiltenes pusei – Niedrāja ezera apkārtnei. Biju jau šeit bijusi pirms pāris gadiem, bet jāsaka, ka pārmaiņas tur ir un ļoti pozitīvas 🙂 Tad nu visu pēc kārtas!
Šādu lietu redzu pirmoreiz! Zem lielās kartes atrodas i punkts, kur iespējams paņemt info materiālu! Nezinu gan, cik ilgi tie materiāli tur turās, bet šodien tur nekā nebija! Taču ideja ir ļoti apsveicama!
Malkas novietne! Oriģināli! Un malka vienmēr sausa 🙂
Šobrīd var izmantot kā augsto krēslu, lai nodotos ezera vērošanai, taču vasarās ideāls tramplīns peldei Niedrājā!
Vēl koki tikai sākuši krāsoties, taču, kad tie ir dzelteni, te ir fantastisks skats! Lai gan jāteic, ka arī tagad var izbaudīt mieru un klususumu!
Mellūža krastā. Ezeriņš gan sāk pārpurvoties un krasti jau manāmi staigni palikuši! Šoreiz tiku sausām kājām ārā 🙂
Atsveķotā priede! Iekļuvu pamatīgā sveķu vākšanas plantācijā, jāsaka gan, ka vēsturiskā!
Kāds mājās ir aizgājis kails 😀 Domāju, ka to var mierīgi izdarīt, ja pārlieku daudz šeit relaksējas 🙂
Jā, arī gājputni mūs pamet, lai atkal atgrieztos nākamajā pavasarī! Cilvēkiem arī vajadzētu ņemt piemēru no tiem – es domāju par atgriešanos 🙂
Balts paklājs izklāts Niedrāja krastos un tā vien aicina tur apgulties 🙂
Kāpiens pamatīgs, bet vēl labāks, braucot ar ričuku!
Šur tur vēl manāmas odziņas – i brūklenes, i mellenes!
Sēņu valstībā! Šovakar slinkums meklēt, kas tad tās būs! Ja kādam ir versija, kas tās tādas ir, labprāt uzklausīšu 🙂
Šis un vēl daži betona kluči ir vienīgie liecinieki par Pārkalņu torni. Nācās pirms pāris gadiem to vēl skatīt vaigā, bet bija pārāk bīstams, lai tur rampātos augšā!
Mežsarga kordons. Izskatās, ka to neviens ikdienā neapdzīvo, bet apmeklē diezgan bieži! Vismaz neatstāja pamestības iespaidu!
Tālēs zilajās paslēpies Zilaiskalns! Prieks, ka tur ir izzāģēta stiga, lai to varētu redzēt!
Patiesībā takas ir perfekti izmarķētas un norādes ir nepārprotamas! Papildus apzīmējumiem uz kokiem ir arī koka norādes ar km atzīmēm!
Staipēkņu izplatījumā 🙂
Patiesībā labi, ka tur beidzot ir uzlikta zīme, savādāk var sanākt kā mums pirms pāris gadiem – katru sīkāko akmeni uzsatīt par Naudas akmeni, jo nevienam nav nojausmas, kur tas ir 🙂 Atradām jau, bet tagad vismaz nebūs problēmu citiem 🙂
Viens ļoti mazs fragmentiņš no Naudas akmeņa! Akmens tiešām ir iespaidīgs!
Tas nav kalnos, bet Smiltenes pakalnos!
Rudens ar visām tam piederošām lietām – krāsainām lapām un dubļu dubļiem!
Raibaļa Latvijas laukos! Bija arī Latvijas brūnās, bet Holšteiniete man patika labāk 😀
Vasara rudenī! Vēl steidz izziedēt pirms rudens salnām un ziemas saliem!
Dabīgais atsveķotājs! 🙂 Pēdējā laikā nācies diezgan bieži redzēt šādus skatus!
Simbioze! Vai labāk, draugs draugu nepamet! Vasara nelaiž rudenim pārņemt zemi, bet agrāk vai vēlāk tas notiks!
Arī sēņu karaliene vēl tepat vien grozās!
Pārāk sen jau tās sacensības notikušas, bet inventārs vēl mētājās dabā! Vienīgais labums, ka papīrs agrāk vai vēlāk izšķīdīs! Bet tik un tā…
Un stāstu nobeigšu ar šo bildi! Te patiešām var pamatīgi relaksēties, tāpat noteikti var izbaudīt romantiskus mirkļus! Šādas laipiņas ar soliņiem uz tām ir visapkārt Niedrāja ezeram – ja viena vieta aizņemta, var iet uz citu 🙂
Paldies Latvijas Valsts Mežiem, kas ir piedalījušies šī ezera labiekārtošanā un maršrutu izveidošanā! Un tiešām, iesaku ikvienam tur aizbraukt!