Jau mājās esot, biju ieplānojusi, ka vienu dienu došos tuvāk Fudzi kalnam. Kas tad tas par ceļojumu uz Japānu, ja neesi redzējis viņu simbolu. Sākotnēji pat apsvēru domu tur uzkāpt, taču šī gada sezonu bija jau noslēgusies. Nākamreiz noteikti uzkāpšu 🙂 Tāpēc devos uz tuvējiem ezeriem, lai baudītu Fudzi kalna skaistumu no turienes.
Rīts sākās ar to, ka pamostoties, sapratu, ka esmu pamatīgi aizgulējusies nekā manos plānos bija domāts. Bet vai tad tāpēc ies stresot!? Viņu sabiedriskais transports ir tik biežs, ka konkrētā galamērķī var tikt jebkurā laikā. Tāpēc ātri sametu visu somā un devos ceļā. Arī par biļetēm te nevajag satraukties, ja ir SUICA karte, tiec visur. Un man pirmajā dienā vietējais ieteica un parādīja visu kā darāms un es bēdu nezinu 🙂 Tā ir tāda kā priekšapmaksas transporta karte. Bet par to citreiz. Te ir skats no vilciena loga. Rīsu lauki jau daļēji novākti
Tā kā šis galamērķis man bija saplānots kā veloapskates maršruts, tad pēc izkāpšanas no vilciena devos uz nomu un iznomāju ričuku. Viss forši, bet man tā stūre tomēr biki par zemu bija, taču braukt var un tiešām izbaudīju šo dienu.
Pirmie kalnu skati ar ezeru priekšplānā liek elpai aizrauties 🙂
Ezers pilns ar dažādiem peldlīdzekļiem. SUPu gan laikam tikai vienu manīju (ja pat tas bija SUPs). Kanoe varēja iznomāt, tāpat dažādus laivu braucienus. Es tomēr vairāk pie zemes pieturējos 🙂
Vietējais lidonis
Kārtējā peldlīdzekļu noma ar mākoņos tērpto Fudzi kalnu fonā. Ap ezeru var apbraukt ar velo (speciāla infrastruktūra velobraucējiem nav), var apiet kājām (ir celiņi un takas, kuras var izmantot arī ar velo) vai apbraukt ar specializētu autobusu. Protams, ar auto arī!
Mazā promenādīte gar ezeru. Pārsteidza, ka te neviens tā īpaši to zāli nepļauj. Kad izaug par garu, tad jā! Braucu pa ceļa malu (kreiso pusi, jo te satiksme visa pa kreiso notiek) un sejā sitās gan gara zāle, gan krūmi. Taču autovadītāji ciena Tevi kā velobraucēju, tur gan nav problēmu.
Mazais vilnītis ezerā
Vēl viens vietējais iemītnieks. Sacerējies jau, ka 1100m augstumā uzkāpis 🙂
Kosmejas tur tagad pilnos ziedos
Un bruakt pa šādu taku ir pilnīga bauda. Kā redzams, arī te neviens nesteidz attīrīt celiņu.
Rīta/pusdienas cēlienā Fudzi ietērpies mākoņos. Vienīgais skats ko noķēru, kamēr šis bija izlīdis ārā (vēlāk apstākļi uzlabojās). Tas varenums ir salīdzināms ar cilvēkiem pie ezera.
Interesanta arhitektūra
Jau pa gabalu, ieraugot šo sienu, bija wow! Piebraucot un apskatot tuvāk, konstatēju, ka tās ir nekas cits kā leduspuķītes, kuras sastādītas podiņos un sakārtotas režģī. Taču izskatās fantastiski
Šie dzērienu automāti ir visur. Šķiet, ka Fudzi kalna virsotnē tie arī varētu būt 😀 Taču no otras puses ļoti ērti, visur var dabūt dzeramo, neatkarīgi no diennakts stundas.
Arī pa kādai vulkāniskas izcelsmes salai ezerā var ieraudzīt
Pa šo ceļu aizved uz mūža mājām. Kapi Japānā nepavisam nav līdzīgi mūsējiem. Tur arī valda betons, marmors un akmens.
Kāds no tempļiem. Svēta vieta, kura sastāv no dažādām svētvietām jeb maziem templīšiem.
Viena no vulkāniskām saliņām tuvumā
Vīri aprūpē apstādījumus. Pieļauju, ka zāli viņi neravē un nepļauj tik bieži, jo tā izkalstu ļoti ātri, īpaši šajā vulkāniskajā zemē.
Atpūtas pauze ar skatu uz Fudzi kalnu
Arī saules rotaļas ūdenī izbaudīju
Vēl viens salīdzinājums – laivotāji un Fudzi kalns
Šis bija mans mīļākais punkts skatam uz Fudzi kalnu. Te pat atgriezos divas reizes. Tas tik labi izskatās un dzīvē daudz, daudz reižu labāk 🙂
Vienmēr noskatos uz aku vākiem dažādās vietās, taču kas šāds nav nekur redzēts. Īpašs dizians, kas piesaista skatienu. Tā teikt 2in1, gan praktiskais elements, gan vides objekts.
Tik labi saskan šī kompozīcija, ka bija jāmet pa bremzēm ir jāuztaisa kāds foto 🙂
Tā izbraukājos Fudzi kalna apkārtnē. Gribēju vēl uz vienu ezeru aizbraukt, bet tur bija gana liels kāpums un sapratu, ka manas kājas vēl šonedēļ būs nepieciešamas turnīrā, tāpēc izpalika kalnu pārejas 😀 Bet šī ir vieta, ko tiešām izbaudīju un nedaudz atslēdzos arī no ikdienas miljons cilvēkiem visapkārt. 🙂
Santas fotostāsti 