Kad ziema lutina ar fantastiskiem skatiem un trāpos būt tur, kur skaistums ir manāms! 🙂 Šis varētu būt otrs, šī stāsta-galerijas, nosaukums! Visp šoreiz gari runās neizplūdīšu, lai runā fotogrāfijas!
Meži pilni sniega! Skaisti un baudāmi…
Gluži kā uz Somijas pastkartēm! Tik saulrieta pietrūkst fonā 🙂
Lūzt tie koki un daudz! Bet kā mežinieki saka, ja lūzt koki mežā, tad nav tas pareizi iztīrīts!
Torņa kalnā! Bet ne Rīgā, šoreiz Trikātas pusē!
Sniedziņš krīt, Mums visapkārt…
Zem sniega galīgi nav manāms nesasalušais ūdens! Tā nu sanāca 0,5km purvainu apgabalu šķērsot vairāk kā stundā! Ieguvums – daļēji sausi zābaki 🙂
Kā tad elektrība nepazudīs!?
Tāds tas tradicionālais rūķu gājiens ir! Šoreiz gan maza meitenīte, kas bija mežā kopā ar tēvu, galīgi apmulsa un kā brīnumu skatīja mūs, kamēr pazudām no redzeslauka 🙂 Bērnam būs foršas bērnības atmiņas 🙂
Aukstums nāk virsū…
Sākot ar šo foto, turpināsies stāsts, kā es braucu mājās no darba pa miglu un nelielu saulīti! Labi, ka neviens aizmugurē nebrauca, jo šajā 8km posmā pārvietojos ar 20-30km/h un nebeidzu šo skaistumu fotografēt 🙂
Par šādu skatu es priecātos arī Jāņu dienas rītā, protams, tikai bez sniega un ar sauleslēkta stariem 🙂
Gaisma tuneļa galā! Šurp braucošais auto foto izdaiļoja pa savam, bet ne sliktāk 🙂
Pat zvaigznes redz, kaut tikai 18:30!
Gan jau vēl taps kāds fotostāstiņš līdz Ziemassvētkiem un 2012.gada apkopojuma 🙂 Lai jauka diena Tev!