Skatoties savā plānotājā un laika prognozēs, kā arī vilcienu sarakstos, nolēmu, ka pirmā jūnija sestdiena tiks veltīta veloizbraucienam no Valgas uz māju. Domāts – darīts! Iepriekšējā vakarā piebraucu pie Brenguļu stacijas, lai pārliecinātos, ka vilciens no rīta būs! Bet…Tajās tabulās un grafikos nespēju noorientēties, tāpēc meklēju internetā. Par to, kā norisinājās brauciens, skaties un lasi tālāk…
Atripināju uz staciju un gaidu. Zinu, ka kādreiz vilciens stacijā pienāca ātrāk nekā šobrīd, tāpēc jau laikus devos uz turieni. Pēc pāris minūtēm dzirdu, vilciens brauc…
Izrādās – kravinieks. Un tad sākās! Pienākšanas laiks pienāk un aiziet, bet vilciena vēl nav. Zolīdās 15 minūtes arī paiet un vilciena vēl nav. Pie sevis jau nosaku laiku, ja līdz tam nebūs, došos vnk ar velo dubulto ceļu. Bet nē, tieši 22 minūtes pēc norādītā laika, vilciens arī parādās!
Kamēr gaidu vilcienu, sāk tapt botāniskās bildes 🙂
Vilciens ok, konduktoru tērpi arī, bet palīdzība gan īsti nē. Esmu gana daudz braukājusi ar vilcienā citās zemēs un tur gandrīz vienmēr konduktori ir ļoti izpalīdzīgi un laipni, bet LV pa durvīm ar velo cauri tiec kā gribi! Neviens nepieturēs, lai gan stāv blakus. Diemžēl… Bet tie jau ir sīkumi 🙂
Foršā Valgas stacija. Vienmēr ar baudu ceļu velo no vilciena te ārā! Augstais perons
Izrādās Valka/Valga svin pilsētas svētkus, bet tajos īsti neieskatos, jo zinu, tāls ceļš vēl priekšā. Vienīgi zināmā iela slēgta tirgus vajadzībām. Sākumā apbraucu caur parku un atradu šo – pieminekli Augustam Gailītim. Pēc tam jau braucu caur lupatniekiem un cilvēku pūlim. Zini, ļoti mierīgi – neviens neko nepārmeta (protams, arī es nevienam virsū necentos braukt)
Valkā pat gulbji ir iemācīti pareizi šķērsot ceļu. Pie zaļās gaismas pa gājēju pāreju 🙂
Valkā apmeklēju arī TIC, lai gan nedabūju ko gribēju, bet TIC darbiniece ir savā vietā. Forši parunājāmies, apmainījāmies viedokļiem. Noteikti tur iegriezīšos vēl un iesaku to arī citiem! 🙂
Valkas dižakmens. Nebija plānots to apskatīt, bet braucot garām, ieraudzīju norādi, ka 200m līdz tam. Braucot turp jau jutu, nu nav tur 200m, ir vairāk. Atpakaļbraucot uzņēmu spidometru – 300m! 🙂 Ai, ai, ai 😀
Vecā šaursliežu dzelzceļa caurteka. Iekšā dzīvo odu tūkstotis 🙂 It kā sauss, ūdens cauri netek, taču kamēr bildēju šo bildi, botes pilnas ar ūdeni gan 🙂
Kādā no grants karjeriem uz Pedeles ceļa
Suķiera ezera krastā. Arī neplānoju te braukt, bet uzrunāja ceļš un ezera nosaukums. Skaista un baudāma vieta, ir arī ugunskura vieta un galds.
Šādi sabrukušas mājas vēl nebiju redzējusi. Bet šajā vietā – Igaunijas pierobežā pamestības sajūta nepameta!
Jumju izstāde Omuļu pusē
Zaļš, dzeltens, balts
Vietas nosaukums skaists un tāds omulīgs. Kādreiz bijusi pašiem sava skola, veikals, darbnīcas. Tagad tik bibliotēka un autobuss 4 reizes nedēļā…
Pa ceļam sameklēju arī pa kādam slēpnītim. Šis ir viens no robežslēpņiem un izstaipīšanās, uzkāpjot kokā tam pakaļ, bija kā reiz vajadzīga 🙂
Oficiāls pilsētas statuss vēl gan nav piešķirts, bet vēsture jau tiek rakstīta 🙂
Vēl viena pamesta māja.
Šīs man uzbruka. Fiziski vēl neviena neaizskāra, bet psiholoģiskais terors bija pamatīgs, pat palīgspēki atlidoja 🙂
Kaut kur pa ceļam uz Ērģemi!
Ērģemes pilsdrupas lēnām tiek uzlabotas.
Ejot pie altāra 🙂
Te jau atnākusi atpakaļ! 50km uz velo jau aiz muguras!
Ugunskurs nebija, bet pusdienām galvenais, lai dūmu pieskaņa 🙂
Vēveros pat pašiem sava ietve
Braucot pāri Sedai, uzmanību pievērsa makšķernieka piederumi krastā, bet pašu nekur neredzēju. Sākumā pasmaidīju, bet tad tiešām sāku domāt jau rīcības plānu, līdz brīdim, kad no tilta apakšas uz priekšu aizlidoja vizulis 🙂 Viss kārtībā!
Kur tagad? Uz Burtnieku novadu šodien nē!
Skaistā Latvijas ainava
Līgo tuvojas, arī labības kulšanas laiks vairs nav aiz kalniem 😀
ViaHanseatica stends pie freileņu mājas Jērcēnos. Ar velo būs pagarš maršruts, bet pa daļām – braucams!
Pati muiža kā kautrīga jauna freilene apslēpusies parka kokos.
Laiks launagam 🙂
Noķēru mirkli 🙂
Abuls. Tas jau tikpat kā mājās
Kopistiskais nobraukums šodien. Vēl klāt jāpieskaita 7,5km, kas veikti no rīta uz staciju.
Šodien sanāca pabraukāties arī pa dažādiem LVM ceļiem.
Tāds nu tas brauciens man izvērtās. Satikti jauki cilvēki, izbaudīta Latvijas (nedaudz arī Igaunijas) ainava, pabaroti vietējie odi – principā super pavadīta diena!
Santas fotostāsti 