Laikam vēl atklimatizācija, taču pamodos jau sešos no rīta pēc vietējā laika. Rīta darbiņa, kā arī info iegūšana, ko šodien skatīt un tad jau došanās piedzīvojumos.
Savu rīta cēlienu aizpildīju ar došanos uz Tsukiji zivju tirgu. Līdz 10 tur tikai atļauts ieiet tirgotājiem un pircējiem lielos apjomos. Pēc 10 durvis tiek vērtas visiem pārējiem.
Kamēr gaida, var pastaigāt apkārt, kur arī mazas tirgus būdiņas pilnas ielas. Šis bija kaut kas interesants. Nesapratu, kas pa koku, bet skaidas varēja nopirkt dažāda kalibra. Pat uz vietas tās sasmalcināja.
Citviet varēja nopirkt vietējos traukus vietējo ēdienu baudīšanai.
Te jau veikaliņi un ēstuvītes savas zivis iepirkuši, lai tālāk pārdotu vai pagatavotu un tad pārdotu.
Turpat netālu bija kāds templis. Neko vairāk gan nevarēju izlasīt un nesapratu, taču ir cerība, ka rīt par tempļiem uzzināšu ko vairāk 🙂
Ar tādiem transportiem zivju tirgū pārvietojas. Un braukā ātri 😀
Lai gan iekšā tā īsti fočēt nav atļauts, taču ar telefoniem mauca visi 🙂
Piedāvājumā daudz un dažādi kustoņi. Īsti neviens mani neuzrunāja. 🙂
Dažā vietā vēl kustējās
Pēc tirgus gar upi devos skatīt pilsētu. Bez konkrēta mērķa – tāpat, apskatīt un iepazīt arī parastās vietas, ne tikai tūristiem domātās.
Debesskrāpju valstībā. Labajā pusē pie pašas upes arī zivju tirgus
Pieturas izvietotas uz otru pusi, jo cilvēku daudz un, ja visi spiedīsies, kāds tiks izspiests uz ielas. Lai gan spiešanās te nav lielā cieņā, arī vilcienos. Salīdzinot Parīzes metro, šeit cilvēku krietni vairāk, bet izturās ar lielāku cieņu vienam pret otru. Un jā, kustība viņiem pretējā virzienā. Joprojām nevaru pierast eskalatorā stāvēt kreisajā pusē un pa ielu virzīties tā pat 🙂
Metropole
Ļoti skaista promenāde gar upi sataisīta – gan zaļumi, gan ieturēts stils. Patīk, arī vietējiem. Ļoti daudz šeit ēda līdzpaņemtās pusdienas.
Debesskrāpji fonā, kamēr dobēs vēl ziedošas puķes
Kāds jau ir aizņēmies 🙂
Priekšplānā esošais auto ir taksis. Ar automātiskām durvīm
Vēl viens skats uz pilsētas džungļiem.
Ielu māksla japāņu gaumē
Pievērs uzmanību labajā pusē esošam žogam ar zaļo – mākslīgo – zāli. Tā vieta ir domāta, kā suņu laukums.
Ieraugot SkyTower man parādījās mērķis – tikt līdz turienei.
Mazais zemtilta sargs 🙂
Kādu tādu var arī uz ielas satikt. Vēl pāris manīju!
Mazliet no ielas noslodzes skata
Pa ceļam trāpījās viens sumists 🙂
Uz ielām var satikt daudz velobraucējus. Arī mammas, kuras uz velo uzstutē pat divus bērneļus. Tā viņi braukājās. Vairāk gan pa trotuāriem, bet neviens, nevienu netraucē. Abpusējā laipnība un viss notiek!
Ielas greznojumi
Mākslīgi izveidots parciņš ar upīti, daudz tiltiņiem, mākslīgu ūdenskritumu, bambusa audzi un vēl citiem jaukumiem.
Un te jau arī Tokija no augšas. SkyTower ir vairāk kā 600 m augsts, šis varētu būt no 340 – 370m augstuma
Šajā foto fonā būtu jāredz Fudži kalnu, bet šodien dūmakains un nekā!
…
Tur, uz futbola laukuma, spēlē futbolu.
Tornī salikti arī ekrāni, kur var pievilkt tuvāk konkrētu vietu, kā arī apskatīties nakts skatu. Vienlaicīgi ar ekrānu var darboties vairāki.
Uz stikla grīdas
Izdomāju, ka jāapmeklē vēl kaut kas no elektronikas jaukumiem un devos ar kārtējo vilcienu uz konkrētu vietu.
Čum un mudž no cilvēkiem. Vakarā palika vēl vairāk. Šķiet, ka vienā stacijā vienlaikus pāris tūkstoši ir!
Katra otrā/trešā reklāma te runā vai dzied. Patiesībā pamatīgs vājprāts. Runā daudzi aparāti uz ielu malām, veikalu plauktos un vēl un vēl. Psihi! 🙂
Ar tumsiņu iedegās arvien vairāk un vairāk gaismu
Acis žilbst no krāsām
…
Laikam vajadzēja ieiet – Robotu restorāns – bet tas ārējais iespaids mani neuzrunāja.
Japāņos laikam vēl mīt bērns, jo tik daudz vietu, kur savu rotaļlietu vari izvilkt no aparāta (gluži kā mums lielveikalos), vēl nebiju redzējusi. Vesalām telpām (veikaliem) pēc kārtas.
Viss notiek!
Un drīz jau atgriežos dzīvoklī. Uz manas ielas viss kluss un mierīgs. Tik šodien kāds iededzis sarkano lukturi 🙂
Rīt būs jauna diena. Plānā – japāņu organizētā ekskursija. Skatīsim, ko rādīs 🙂
Santas fotostāsti 