Dievišķais un velnišķais 30.decembris

Tā kā sniegs nenāk, tad šo laiku izmantoju lietderīgi un, sameklējot kolēģi, aizdevāmies paslēpņot pa Ziemeļvidzemes senajām dabas svētvietām! Ko redzējām, skaties tālāk…

2013-12-30 10-26-19 - IMG_5294Ogkalna elku kalns. Tas turpat, kur Cimpēnu pilskalns. Tikai pretējā pusē. Argumenti, kas liecina, ka šī bijusi sena kulta vieta, saistās vienīgi ar nosaukumu, kā arī vietas atrašanos tuvu Cimpēnu pilskalnam — kādreiz šādu apdzīvoto vietu tuvumā bijušas arī svētvietas. Pētījumus veicis V. D. Balodis, taču specifiski atradumi saistībā ar piederību kulta objektiem nav bijuši.

2013-12-30 10-26-58 - IMG_5296Turpat lejā manāma arī upīte, kuru šodien nācās arī šķērsot! Veiskmīgi, sausām kājām 🙂

2013-12-30 10-28-04 - IMG_5298Upītes līkumi no Ogkalna virsotnes skatoties!

2013-12-30 10-41-17 - IMG_5300Paistalu Velnakmens. Nostāsts vēstī: “Kocēniešu Paistala bijis burvis. Kādreiz braucis kāds Grunte no tā paša pagasta Brīnuma mājas uz pilsētu. Pie Melluma tam pabraucis garām vecais Paistala, un Gruntem nokritis ērzelis zemē un spārdījies kā uz sprāgšanu.”

2013-12-30 10-53-58 - IMG_5303Raganu slota. Kur pati ragana!?

2013-12-30 10-58-20 - IMG_5304Pa ceļam aizejot…

2013-12-30 11-04-31 - IMG_5307Vītolēnu grants karjers

2013-12-30 11-10-45 - IMG_5308Šogad decembrī vadošās krāsas – brūna un zaļa! Kur baltā?

2013-12-30 11-12-19 - IMG_5310Vītolēnu velna pulkstenis. Nostāsts vēstī: „Reiz Dievs lūdzis savu pretinieku Velnu pie sevis ciemā. Velns apģērbies pa godam, arī pulksteni — akmeni — iebāzis kabatā. Kad jau pusnakts bijusi klāt, bet viesības gājušas vēl spēkā, Velns paskatījies savā pulkstenī un gailis dziedājis, jo pulkstenis jau rādījis 12. Velns steigdamies to bāzis aiz bikšu skrots, bet nobāzis garām, un tas nokritis Mujānu pagastā, Vītulēnu pļavā, kur tas vēl pēdējos gados, varbūt arī tagad ir redzams.” Vietējie stāsta, ka uz akmens esošais ūdens ziemā nekad neaizsalstot! Šoziem tiešām nav aizsalis 🙂

2013-12-30 11-25-33 - IMG_5312Tur tālumā Zilaiskalns

2013-12-30 11-52-46 - IMG_5317Lielais Daviņakmens. Uzskata, ka 1. g.t. otrajā pusē pr. Kr. pie šiem akmeņiem notika mirušo un auglības kulta rituāli.  Taču šajā akmenī ir skaistas bedrītes…

2013-12-30 11-51-53 - IMG_5314Ir versijas, ka dobumi tika lietoti: ziedojumu ievietošanai, astronomiskiem vērojumiem, akments tika izmantots kā savdabīgs mūzikas instruments, kā arī – akmens pulvera iegūšanai, lai lietotu ārstniecībā. Pēc vienas teikas, vecas meitas rakušas Viteķes upīti un uz šī akmens ēdušas pusdienas. Kurš saimnieks labāk devis ēst, tam upīte tā pievirzījusies, lai labākas robežas iznāk. Līdz mūsdienām dzīvi nostāsti, ka uz akmens pusdienojis zviedru karalis. Iedobumiņi palikuši no viņa ēdiena bļodām. Stāstīts arī, ka vecos laikos pēc ražas novākšanas iedobumiņos bēruši graudus. Cik iedobumiņu, tik dieviņu.

2013-12-30 12-08-45 - IMG_5321Šādi rotāta māju zīme vēl nebija manīta 🙂

2013-12-30 12-24-03 - IMG_5323Mācītājmuižas Velnakmens. Man jau gan šie abi vārdi kopā nesaderās, taču lai būtu 🙂 Kultūrvēsturisks akmens — teiku akmens, dobumakmens (muldakmens). Teika par Velnu un dobumi ļauj akmeni pieskaitīt kulta objektu kategorijai.

2013-12-30 12-38-17 - IMG_5325Bauņu akmens. Tik tuvu ceļam un nekad te nebiju piestājusi! Kauns man 🙂

2013-12-30 12-49-33 - IMG_5330Ja labi ieskatās, var manīt varavīksni. Nav tā ierastākā dabas parādība 30.decembrim 🙂

2013-12-30 12-55-49 - IMG_5334Slavenais Tūtera ozols. Tagad tikai vairs atliekas no tā… Viens no populārākajiem, teikām apvītajiem senču svētozoliem, kurās skaidri redzama ozola iesaiste kulta darbībās (upurēšana, pielūgšana, mirušo pieminēšana). Pirmie fiksētie rituāli, šķiet, ir no 1127. gada, kad sāmsalieši upurējuši pie ozola vietējam saimniekam atņemtu aunu. Apkārtmērs: 8,5 m, augstums 10 m, vecums 450 g. Pašlaik saglabājusies tikai ozola vieta (nolūzis 1967. gada vētrā), tieši tai blakus aug jaunais ozoliņš, kas stādīts no Tūteres ozola zīles. Pieminēšanas vērts ir fakts, ka nolūzušā ozola stumbra daļas izmantojis koktēlnieks Valters Hirte, un daļēji tās apskatāmas muzejā Mazsalacā. Pašlaik ozola vietai apkārt aug vesela ozolu birzs.

2013-12-30 13-10-44 - IMG_5336Dreimaņu velnozols. Kā kulta vieta saistās ar nostāstiem par Sēļu pagasta ļaužu māņticību un to, ka bijušais bagāto Dreimaņu māju saimnieks par dievu turējis velnu, kurš dzīvojis ozolā. Velnam katru dienu kārtīgi nests ēdiens. Augšpus Burtnieku ezera Sēļu pagastā dzīvojot ļoti māņticīgi ļaudis. Vēl 1952. gadā, kad valodniece Vija Dambe vākusi vietvārdus, visi, tai skaitā skolotāji, ticējuši spokiem un velniem. Dreimaņu mājās izsenis velns bijis pieņemts par iegātni, tāpēc saimniekam bagātības nekad neesot trūcis, toties jau vairākās paaudzēs kāds no ģimenes locekļiem mirstot traģiskā nāvē. „Tās mājas bijušas tik bagātas, ka saimniece aizdevusi naudu baronesei. Tad Dreimaņu mammītei divi bērni pēc dzemdībām palikuši zili un nomiruši kā nožņaugti. Trešo dzemdējot ārpus mājas, viņš piedzimis, izaudzis un vēlāk vadījis saimniecību. Dreimaņos esot bijusi skaista klēts ar īpatnējām kolonnām. Tur saimnieks ēdinājis vellu.” Arī pie Velnozola „vecā Dreimaņu mammīte un Verners […] cienājuši vellu.” (G. Eniņš. 100 dižākie un svētākie. 2008)

2013-12-30 13-15-10 - IMG_5341Arī tā “mute” jeb dobums tuvplānā.

2013-12-30 13-27-10 - IMG_5345Šis laikam man ir dienas TOP1 objekts. Mistiski…

2013-12-30 13-27-26 - IMG_5348Aņģīšu Velnakmens. Akmens kādreiz spridzināts. Iespējams, pēdu veidojumi ir dabīgas izcelsmes, bet cilvēks vēlāk tos pielīdzinājis. Aņģīšu velnakmens ir tipisks Latvijas pēdakmeņu paraugs — ne pārāk liels, pēdu iekalumi ir shematiski, tas atrodas nomaļā vietā — mežā vai purva malā. (J. Urtāns. Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi. 1990.)

2013-12-30 13-27-34 - IMG_5349Un tomēr – mistiski…

2013-12-30 13-51-44 - IMG_5351Zaļā krāsa atdzīvina drūmi lietaino ziemas dienu!

2013-12-30 13-59-11 - IMG_5365Pantenes svētavots. Skaisti oranžā krāsa (augstais dzelzs saturs ūdenī) mani šajā vietā uzrunāja 🙂

2013-12-30 14-04-56 - IMG_5378Tā nu te ir, viss dabīgi!

2013-12-30 14-54-33 - IMG_5382Andrecēnu Velna gulta. Zināma teika par Velnu un tā izdarībām ar savu māti uz šā akmens. „Velns salasījis akmeņus un steidzies uz Strenci aizbērt Gauju [krāces augšpus Krāču dzirnavām], un aicinājis māti līdz, bet tā nav gājus. Velns viņas piesledzis pie akmeņa un pats aizgājis, bet nodomu izjaucis senču pulkstens — gailis. Velns skrējis atpakaļ atradis māti turpat pieslēgtu uz akmeņa guļam un to izvarojis, un izvarojis tādēļ, ka viņa nav gājus viņam palīgā. Toreiz, ka velni tā rāvušies ar tiltu taisišanu un upju aizbēršanu, tur, kur tagad atrodas akmens, esot bijus’ jūra. Par tādu neģēlību Dievs esot Velnu pieslēdzis pie jūras krasta klints. Akmenī esot iedobumi, akurāt tādi, ka cilvēks uz muguras guļot mīkstā vietā iespiestu, un esot arī robs, ko Velns, metoties mātei virsū, iespiedis ar kāju pirkstiem. Kaut man akmeņa redzētājs tomēr nav minējis, kā akmeni sauc tautas mutē, bet savā rakstiņa min par gultu, tad domaju, ka saukts par „Velna gultu”, ko dzirdes no turienes iedzivotajiem.” (LNVM AN, PVA, Naukšēnu pag. K. Bukuma ziņojums, 1926.)

2013-12-30 15-19-41 - IMG_53912013-12-30 15-24-18 - IMG_5395Jēču bļodakmens. Tipisks bļodakmens, kādu visā Latvijā ir 20. Tā virsmā atrodas bļodveida dobums, kura platums 55–65 cm, garums 50 cm, dziļums 0,15 m. Bļodas dziļums līdz 2,5 cm, diametrs 0,30–0,38 m. Bļoda diezgan nerūpīgi veidota, nepabeigta. Akmens malās ir bļodakmeņiem raksturīgās sānu rievas, kas gan ļoti vāji iekaltas; daļā akmens sānu nav. Labi sataustāmas ir 24 rievas. Lielākais to dziļums līdz 1 cm, lielākā daļa ir 0,5 m dziļas, platums 3–4 cm, garums ap 20 cm. (A. Grīnbergs, 2010)

Ar šo tad arī mūsu akmeņu un svētvietu apmeklējums šajā dienā beidzās. Taču apstiprinājums, ka Latvijā vēl ir tik ļoti daudz vietu, ko mēs neesam skatījuši savām acīm, lai gan varbūt bieži ir braukts garām… Turpinām atklāt Latviju un ne tikai!

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s