Šodien sanāca iziet Jēču dabas takas abus maršrutus. Šobrīd tur skaisti viss zied un smaržo. Sākt gribēju pie Grantiņu pieturas, bet tā arī nesapratu, kur man jāiet, tāpēc devos uz Jēčiem, lai sāktu no turienes un pienāktu līdz Grantiņiem no otras puses. Abi maršruti svaigi nomarķēti (par to parūpējušies Vidzemes Augstskolas studenti savas lauku prakses laikā – paldies viņiem par to!).
Ok, būtu ideāli, ja no ejamās daļas būtu novākti nozāģētie krūmi, kas reizēm diezgan daudz traucēja, kā arī, ja taka būtu izpļauta. Iedomājos, ja būtu nolijis lietus, tad galīgi nebūtu priecīga par slapjajām biksēm 🙂 Šoreiz lietus mani arī pasaudzēja, sākot līt tikai tad, kad es jau biju atpakaļceļā 🙂
Bet ļoti patika, ka takas segums tik bieži mainījās – no grants ceļa līdz purva takām! Vislabākais posms bija caur savvaļas lopu ganībām. Tu ej un priekšā Tev zirgu bars kopā ar mazuļiem un Tu apzinies, ka esi viens pret viņiem daudziem. Sajūtas tādas interesantas! Domāju, ja kas lekšu pāri grāvim un žogam 😀 Bet viss kārtībā, šamējie deva ceļu.
Santas fotostāsti 