Augstkalnu reģions Malēnija un tās apkārtne uz velo :))

Ir aizvadītas 2 lieliskas dienas Latvijas augstkalnu reģionā Malēnijā un tās apkārtnē. Labi, labi, nemaldināšu cilvēkus un tulkošu Malēnija = Maliena (Alūksnes apkārtne). Patiesībā minot ar velo, reizēm tiešām šķita, ka esam kādā kalnu reģionā, jo nobraucieni un kāpumi bija to vērti. Savukārt, skati, kas pavērās apkārt, bija tik vienreizēji un ar wow! efektu 🙂 Tad nu sākam!

Pie Alūksnes luterāņu baznīcas sākās un beidzās mūsu abu dienu veloizbraucieni!

Vienā pusē Bībeles muzejs, otrā – TIC! Jocīgākais bija, ka ieejot pirmās dienas rītā TIC darbiniece mūs sveicināja angliski! Radās jautājums, vai tur iegriežas tikai ārzemnieki, vai mēs pēc tādiem izskatījāmies 🙂

Bilde tiem, kas domā, ka Vaidava atrodas pie Vaidavas upes. Daļēja taisnība tur ir, bet ne tā Vaidava, ko zina vairums 🙂 Šī upe ir Malēnijā 🙂

Paverās jau pirmie skaistie skati, bet īstie vēl tikai būs!

Šādu mājasvārda dizainu vēl nebiju redzējusi! Oriģināli 🙂

Daļiņa no Jaunlaicenes muižas ansambļa. Te sācies baronu fon Volfu dzimtas Vidzemes atzars! Muižas ansamblis tiešām skaists – vēstures elpa jūtama, bet tajā pašā laikā visa apkārtne sakopta! Arī norādes un aprakstu zīmītes izvietotas!

Savulaik šī ēka ir bijusi muižas veļas mazgātuve. Augšējais stāvs izmantots kā veļas žāvētava

Arī te pietura skaisti apgleznota! Patīk man šādas pieturas, un katrā vietā sava pieeja. Jaunlaicenē pieļauju, ka ir attēloti muižas cilvēku tēli, jo pietura atrodas muižas ansambļa vidū!

Nu nevarēju nenobildēt 🙂 Respect šo mašīnu vadītājiem un uzturētājiem 🙂

Jaunlaicenes muižas dīķis vai ezers. Laikam jau tomēr dīķis, bet skaisti!

Ūdens gan šajā dīķī ir ļoti dzidrs!

Vēl viena ēka no Jaunlaicenes muižas ansambļa! Šī ir spirta brūža pārvaldnieka māja. Pats brūzis gan vairs nav saglabājies!

Jaunlaicenē ir jūtama vēstures elpa, bet viņu moto ir “vistuvāk debesīm”. Tikai jautājums, tiešā vai pārnestā nozīmē!? 🙂

Te jau redzams pats Dēliņkalns un Opekalna baznīca! Pie visiem šādiem skatiem gribās dziedāt “Te ir mana dzimtene…” 🙂

Tuvāk Opekalna baznīcai nepiebraucām, jo maršruts bija ieplānots pa citiem ceļiem, bet te nu tā ir! No tāluma vēl skaistāka un iespaidīgāka!

Ūdenstornis kalna galā un sēta apkārt! Es te ieteiktu padomāt par skatu laukuma izveidi, jo no šejienes patiešām paveras skaisti skati (skati iepriekšējās 2 bildes)! Taču vienu varu teikt, Malēnijā par skatiem domā un bieži vien ir speciāli izkoptas stigas, lai cilvēks varētu redzēt daiļos skatus!

Pilnīgā meža vidū ir uzstādīts šis piemineklis. Iemesls? Lasi tālāk! Tolaik tuvējo māju saimnieka Baloža mazie dēli labprāt rotaļājušies pie šī ezeriņa. Vēlāk, kad viens no dēliem pusaudža gados bija miris pēc neveiksmīgas aklās zarnas operācijas, tēvs uzlicis pieminekli savu dēlu bērnības rotaļu vietā. Piemineklis veidots no betona, tajā iestrādātas abu zēnu fotogrāfijas un metāla plāksnīte ar uzrakstu! Vieta patiešām ar auru! Bet, arī brauciens uz to bija iespaidīgs – tika pat piedzīvots otrais kritiens sezonā! Šis gan nebija no nepatīkamajiem kritieniem fiziskā nozīmē, taču jebkurš kritiens psiholoģiski gan ir nepatīkams 🙂

Šis ir tas iemesls, kāpēc tika apmeklēts iepriekšminētais piemineklis, jo savādāk diez vai zinātu, ka kkas tāds tajā mežā slēpjas! Un nezinu, vai citādi dotos slapjajā mežā un pārējo dienas daļu pavadītu slapjām kājām 🙂

Vitamīnu pauze ar piederējās pie lietas! Brūkleņu – melleņu maisījums veloizbraucienos ir vislabākais, kas var būt! Šim maisījumam vēl var piemest klāt kādu aveni vai zemeni un garšas buķete uzreiz ir trāpīgāka 🙂

Katram savs darbiņš darāms! Šobrīd mežos tik skaisti zied virši!

Beidzot arī velotūristi ir kkur atzīti un pat vēlami 🙂 Patiesībā ir jau piegriezusies tā nerēķināšanās ar velosipēdistiem, arī velotūristiem! Šajā sezonā ir sakrājusies tik liela pieredze, kur klaji ņirgājas par velosipēdistiem! Žēl, ka tā!

Kad aizbraukts garām ar velo , uz veloceļa parādās bariņš aitu! Super!

Palpieris. Kluss, skaists, mazs meža ezeriņš ar makšķernieku uz plosta tajā 🙂

Palpiera Naudas akmens. Te ar zviedri esot naudu atstājuši! Šobrīd gan atradām tik 12 santīmus, kurus atstājām, lai nākamajā reizē atrastu vēl vairāk 🙂 Šī arī beigās izvērtās par mūsu pusdienvietu!

Skats, kas pavērās, ēdot pusdienas! Kā saka, pabarota gan miesa, gan dvēsele!

Pēc pusdienām tik forši pasildījos saulītē, lai gan ilgi nesanāca, jo atnāca mazais lietus mākonītis, kas atvēsināja manas vēlmes 🙂

Pa taciņu uz mājām 🙂 Kornetu-Peļļu grava. Brauciens uz šejieni bija diezgan labs, es pat teiktu, nedaudz ekstrēms!

Skats uz Ilgāju! Pat zirgs mums par godu bija izvests ārā 🙂 Pieļauju, ka šis zirgs ir ļooti fiziski spēcīgs! Mājas atrodas gravā un, lai tiktu kkur ārā, ir jāpārver pamatīgi kāpumi!

Ezeram pa vidu iet Latvijas – Igaunijas robeža!

Šeit nospriedām, cik labi, ka Latvija ir Šengenas zonā! Respektīvi, brauc un neskaties – esi Latvijā vai Igaunijā! Arī šoreiz sanāca izmest loku Igaunijas pusē 🙂

Ja saprastu igauņu valodu, tad izstāstītu, kas šeit ir, bet tā … Noteikti kkas mistisks, jo šis atrodas Paganamaa apkārtnē, respektīvi, Raganu zemē! Doma bija par velnu, kas nesis akmeņus, lai aizbērtu ezeru…

“Es gribu uz Munameģi braukt!” – ieraugot to tālumā, es izsaucos 🙂 Varbūt kādā citā izbraucienā uz turieni arī došos 🙂

Vēl viens skaistais skats no Drusku pilskalna!

Gribēju notrāpīt uz 200, bet fotografējot šis pārleca un kāpt atkal kalnā – tiešām negribējās! Cik noķēru, augstākais bija ap 250 m, bet vēl jāpaskatās kompītī īstie rādītāji 🙂

Re, vēl var paspēt! Bet šajā afišā uzrunāja vārds piģermiģeri. Kāds var izskaidrot, kas tāds ir?

Skaistais Raipala ezers!

Netīšām noķēru kadru, kur spāre medī! Vienīgi žēl, ka kamerai virsū nebija īstais objektīvs 🙂

Vēl skats uz Raipala ezeru un tad jau atkal tālāk! Kalnā augšā! 🙂

Zem ozola kuplajiem zariem… Varētu būt, ka paslēpies ir Dēliņkalns, bet īsti pārliecināta neesmu!

Ziemeru ozolu aleja

Pati Ziemeru muiža. Plānā ir atjaunot, bet jautājums ir kad?

Muiža ar savu ūdenstorni! Ūdenstornis gan jau diezgan sliktā stāvoklī…

Daži pieturu nosaukumi ir tiešām interesanti! Bez šī bija arī Varžupurviņš! Iedomājies, autobusā saki – man vienu līdz Varžupuriņam 😀

Priekšā jau pats Alūksnes ezers. Ja līkumā neierakstās, tad pelde garantēta 🙂

Skaisti, ko lai citu saka 🙂

Lāzberģa muiža ar saviem iedzīvotājiem torņa galā! Kkā nedaudz atgādināja Veckārķu pili!

Cepurīte ezerā! Paraksts ir pareizs, jo salu patiešām sauc par Cepurīti 🙂

…

Eola templis Alūksnes ezera krastā! Arī šeit ir izzāģēta stiga, lai redzētu skatu uz ezeru! Novērtēju šādus skatus!

Skats uz Saules tiltu un Tempļa kalnu! Priekšplānā esošais plosts ar kāziniekiem. Patiesībā bija ļoti fantastiska sajūta, esot krastā, dzirdēt uz plosta dziedātās dziesmas!

Tā kā zini, uz Alūksnes ezeru peldēties ej nomazgājies un ar tīrām drēbēm 🙂

Piemiņas plāksnes karos bojā gājušajiem!

Alūksnes Jaunā pils. Pa pils logiem noteikti paveras ideāli skati uz ezeru! Šobrīd ēkā izvietots Alūksnes muzejs un Dabas muzejs. Vēl neliels izbrauciens pa Alūksni un vakars jau bija klāt! Savu telti izvēlējāmies celt kempingā “Jaunsētas”. Iesaku visiem, patika ļoti!

Kempingā “Jaunsētas”. Skats no telts! Kempinga iedzīvotāji telšu vietās bija no dažādām valstīm: Latvijas, Igaunijas, Vācijas un viens nezināms ceļotājs ar moci 🙂 Pēc gardām brokastīm, uz ugunskura gatavotām, laiks bija doties ceļā!

Uz šo pasākumu arī var paspēt! Tā kā nebija bānītis, ko nofotografēt, bildēju afišu 😀

Atlikums no Nēķenes muižas! Tas gan nav iekļauts tūrisma objektos, bet mēs jau aplūkojām šā vai tā!

Govis ar stārķiem izskatās, ka sadzīvo diezgan labi! 🙂

Uzraksti ir veidoti dažādi, piemēram, Zeltiņiem ir no koka. Stutējot riteni pie Z burta, tās tā diezgan labi nošūpojās. Ilgi vairs neturēs, ka es jums saku 🙂

Turpinājumā būs pāris objektu no bijušās Zeltiņu kodolraķešu bāzes. Arī šis piemineklis, par godu Oktobra 60gadiem :))

Tagad teritorijā ir izvietoti ļoti daudz kokmateriālu! Bet pa šo ceļu, braucot ar velo, jutos kā braucot ar vilcienu! 🙂

Vēl kāda no atpūtas ēkām bij. kodolraķešu bāzē!

Šīs celtnes patieso nozīmi nezinu, varu tik teikt atkal kāda celtne te! Bet daudzas ir tā nomaskētas un ieaugušas, ka grūti pamanīt! Grūti iztēloties kādreizējo dzīvi!

Sanāca diezgan pabraukāt, lai atrastu īsto vietu – Vladimira galvas lokāciju! Varētu teikt, ka Meridas velo jaunais reklāmas foto 😀

Nu šī ēka man nedaudz atgādināja vecajā Tukuma lidlaukā esošās ēkas. Šī gan krietni mazāka!

Pakalnu idille!

Tik jānoņem Kaln un jāizņem J, tad tikpat kā mājās 🙂 Savējie sapratīs!

Cik ir pusversts? Tāds bija jautājums! Bet, ja saliek kopā 2 ceļa zīmes, tad sanāk, ka 0.6 km! Vai tā tiesa, nezinu – jāpārbauda!

Netālu no šīs akas bija arī mūsu pusdienvieta! Zem kokiem, kur lietus netiek klāt! Šeit arī sākās mūsu ilgstošais lietus, kas bija sasniedzis mūs. Līdz ar to tika pieņemts galīgais lēmums par maršruta pārplānošanu!

Vai tiešām? Izrādās arī pie Alūksnes ir sava Tūja 🙂

Pēdējā bilde no 2 dienu izbrauciena uz Indzeri. Vairāk negribējās ņemt foto ārā no somas, jo lietus bija pietiekami spēcīgs! Katrā ziņā braucienu pa Alūksnes peļķainajām ielām izbaudīju no sirds, jo sen nebija tā braukts! Tāpat jau viss bija slapjš 😀 Tik daži BMW gan izpildījās, bet tas jau cits stāsts…

Kopumā ņemot, tika pavadītas ideālas 2 dienas, minot pedāļus un barojot dvēseli! Otrajā dienā gan pirms braukšanas kalnup atskanēja dažādi gaušanās vārdi, bet tas jau neko nemainīja – lēnām un pamatīgi tika uzmīts, dažreiz arī uziets! Pirmajā dienā pat 2 reizes mūs noturēja par ārzemniekiem 🙂

Un vienmēr ir prieks satikt velotūristus uz ceļa! Ir nerakstītas tradīcijas sasveicināties kā ar seniem paziņām. Arī šoreiz tā bija un tas uzreiz dod papildus spēkus uzmīt kārtējā kalnā 🙂

Jā, un vārds Malēnija radās īsi pirms Drusku pilskalna! Redz, citi brauc kalnus skatīt uz Rumāniju, Bavāriju un citām -ijām, tad nu atvasinot vārdus malēnieši un Maliena un pievienojot -ija, radās Malēnija 🙂

Statistika? Šoreiz laikam izpaliks, bet varbūt vēlāk tomēr pievienošu!

Santas fotostāsti

Through my eyes

Augstkalnu reģions Malēnija un tās apkārtne uz velo :))

Leave a comment Cancel reply

Share this:

Leave a comment Cancel reply