Augstkalnu reģions Malēnija un tās apkārtne uz velo :))

Ir aizvadītas 2 lieliskas dienas Latvijas augstkalnu reģionā Malēnijā un tās apkārtnē. Labi, labi, nemaldināšu cilvēkus un tulkošu Malēnija = Maliena (Alūksnes apkārtne). Patiesībā minot ar velo, reizēm tiešām šķita, ka esam kādā kalnu reģionā, jo nobraucieni un kāpumi bija to vērti. Savukārt, skati, kas pavērās apkārt, bija tik vienreizēji un ar wow! efektu 🙂 Tad nu sākam!

© Santa Paegle

Pie Alūksnes luterāņu baznīcas sākās un beidzās mūsu abu dienu veloizbraucieni!

© Santa Paegle

Vienā pusē Bībeles muzejs, otrā – TIC! Jocīgākais bija, ka ieejot pirmās dienas rītā TIC darbiniece mūs sveicināja angliski! Radās jautājums, vai tur iegriežas tikai ārzemnieki, vai mēs pēc tādiem izskatījāmies 🙂

© Santa Paegle

Bilde tiem, kas domā, ka Vaidava atrodas pie Vaidavas upes. Daļēja taisnība tur ir, bet ne tā Vaidava, ko zina vairums 🙂 Šī upe ir Malēnijā 🙂

© Santa Paegle

Paverās jau pirmie skaistie skati, bet īstie vēl tikai būs!

© Santa Paegle

Šādu mājasvārda dizainu vēl nebiju redzējusi! Oriģināli 🙂

© Santa Paegle

Daļiņa no Jaunlaicenes muižas ansambļa. Te sācies baronu fon Volfu dzimtas Vidzemes atzars! Muižas ansamblis tiešām skaists – vēstures elpa jūtama, bet tajā pašā laikā visa apkārtne sakopta! Arī norādes un aprakstu zīmītes izvietotas!

© Santa Paegle

Savulaik šī ēka ir bijusi muižas veļas mazgātuve. Augšējais stāvs izmantots kā veļas žāvētava

© Santa Paegle

Arī te pietura skaisti apgleznota! Patīk man šādas pieturas, un katrā vietā sava pieeja. Jaunlaicenē pieļauju, ka ir attēloti muižas cilvēku tēli, jo pietura atrodas muižas ansambļa vidū!

© Santa Paegle

Nu nevarēju nenobildēt 🙂 Respect šo mašīnu vadītājiem un uzturētājiem 🙂

© Santa Paegle

Jaunlaicenes muižas dīķis vai ezers. Laikam jau tomēr dīķis, bet skaisti!

© Santa Paegle

Ūdens gan šajā dīķī ir ļoti dzidrs!

© Santa Paegle

Vēl viena ēka no Jaunlaicenes muižas ansambļa! Šī ir spirta brūža pārvaldnieka māja. Pats brūzis gan vairs nav saglabājies!

© Santa Paegle

Jaunlaicenē ir jūtama vēstures elpa, bet viņu moto ir “vistuvāk debesīm”. Tikai jautājums, tiešā vai pārnestā nozīmē!? 🙂

© Santa Paegle

Te jau redzams pats Dēliņkalns un Opekalna baznīca! Pie visiem šādiem skatiem gribās dziedāt “Te ir mana dzimtene…” 🙂

© Santa Paegle

Tuvāk Opekalna baznīcai nepiebraucām, jo maršruts bija ieplānots pa citiem ceļiem, bet te nu tā ir! No tāluma vēl skaistāka un iespaidīgāka!

© Santa Paegle

Ūdenstornis kalna galā un sēta apkārt! Es te ieteiktu padomāt par skatu laukuma izveidi, jo no šejienes patiešām paveras skaisti skati (skati iepriekšējās 2 bildes)! Taču vienu varu teikt, Malēnijā par skatiem domā un bieži vien ir speciāli izkoptas stigas, lai cilvēks varētu redzēt daiļos skatus!

© Santa Paegle

Pilnīgā meža vidū ir uzstādīts šis piemineklis. Iemesls? Lasi tālāk! Tolaik tuvējo māju saimnieka Baloža mazie dēli labprāt rotaļājušies pie šī ezeriņa. Vēlāk, kad viens no dēliem pusaudža gados bija miris pēc neveiksmīgas aklās zarnas operācijas, tēvs uzlicis pieminekli savu dēlu bērnības rotaļu vietā. Piemineklis veidots no betona, tajā iestrādātas abu zēnu fotogrāfijas un metāla plāksnīte ar uzrakstu! Vieta patiešām ar auru! Bet, arī brauciens uz to bija iespaidīgs – tika pat piedzīvots otrais kritiens sezonā! Šis gan nebija no nepatīkamajiem kritieniem fiziskā nozīmē, taču jebkurš kritiens psiholoģiski gan ir nepatīkams 🙂

© Santa Paegle

Šis ir tas iemesls, kāpēc tika apmeklēts iepriekšminētais piemineklis, jo savādāk diez vai zinātu, ka kkas tāds tajā mežā slēpjas! Un nezinu, vai citādi dotos slapjajā mežā un pārējo dienas daļu pavadītu slapjām kājām 🙂

© Santa Paegle

Vitamīnu pauze ar piederējās pie lietas! Brūkleņu – melleņu maisījums veloizbraucienos ir vislabākais, kas var būt! Šim maisījumam vēl var piemest klāt kādu aveni vai zemeni un garšas buķete uzreiz ir trāpīgāka 🙂

© Santa Paegle

Katram savs darbiņš darāms! Šobrīd mežos tik skaisti zied virši!

© Santa Paegle

Beidzot arī velotūristi ir kkur atzīti un pat vēlami 🙂 Patiesībā ir jau piegriezusies tā nerēķināšanās ar  velosipēdistiem, arī velotūristiem! Šajā sezonā ir sakrājusies tik liela pieredze, kur klaji ņirgājas par velosipēdistiem! Žēl, ka tā!

© Santa Paegle

Kad aizbraukts garām ar velo , uz veloceļa parādās bariņš aitu! Super!

© Santa Paegle

Palpieris. Kluss, skaists, mazs meža ezeriņš ar makšķernieku uz plosta tajā 🙂

© Santa Paegle

Palpiera Naudas akmens. Te ar zviedri esot naudu atstājuši! Šobrīd gan atradām tik 12 santīmus, kurus atstājām, lai nākamajā reizē atrastu vēl vairāk 🙂 Šī arī beigās izvērtās par mūsu pusdienvietu!

© Santa Paegle

Skats, kas pavērās, ēdot pusdienas! Kā saka, pabarota gan miesa, gan dvēsele!

© Santa Paegle

Pēc pusdienām tik forši pasildījos saulītē, lai gan ilgi nesanāca, jo atnāca mazais lietus mākonītis, kas atvēsināja manas vēlmes 🙂

© Santa Paegle

Pa taciņu uz mājām 🙂 Kornetu-Peļļu grava. Brauciens uz šejieni bija diezgan labs, es pat teiktu, nedaudz ekstrēms!

© Santa Paegle

Skats uz Ilgāju! Pat zirgs mums par godu bija izvests ārā 🙂 Pieļauju, ka šis zirgs ir ļooti fiziski spēcīgs! Mājas atrodas gravā un, lai tiktu kkur ārā, ir jāpārver pamatīgi kāpumi!

© Santa Paegle

Ezeram pa vidu iet Latvijas – Igaunijas robeža!

© Santa Paegle

Šeit nospriedām, cik labi, ka Latvija ir Šengenas zonā! Respektīvi, brauc un neskaties – esi Latvijā vai Igaunijā! Arī šoreiz sanāca izmest loku Igaunijas pusē 🙂

© Santa Paegle

Ja saprastu igauņu valodu, tad izstāstītu, kas šeit ir, bet tā … Noteikti kkas mistisks, jo šis atrodas Paganamaa apkārtnē, respektīvi, Raganu zemē! Doma bija par velnu, kas nesis akmeņus, lai aizbērtu ezeru…

© Santa Paegle

“Es gribu uz Munameģi braukt!” – ieraugot to tālumā, es izsaucos 🙂 Varbūt kādā citā izbraucienā uz turieni arī došos 🙂

© Santa Paegle

Vēl viens skaistais skats no Drusku pilskalna!

© Santa Paegle

Gribēju notrāpīt uz 200, bet fotografējot šis pārleca un kāpt atkal kalnā – tiešām negribējās! Cik noķēru, augstākais bija ap 250 m, bet vēl jāpaskatās kompītī īstie rādītāji 🙂

© Santa Paegle

Re, vēl var paspēt! Bet šajā afišā uzrunāja vārds piģermiģeri. Kāds var izskaidrot, kas tāds ir?

© Santa Paegle

Skaistais Raipala ezers!

© Santa Paegle

Netīšām noķēru kadru, kur spāre medī! Vienīgi žēl, ka kamerai virsū nebija īstais objektīvs 🙂

© Santa Paegle

Vēl skats uz Raipala ezeru un tad jau atkal tālāk! Kalnā augšā! 🙂

© Santa Paegle

Zem ozola kuplajiem zariem… Varētu būt, ka paslēpies ir Dēliņkalns, bet īsti pārliecināta neesmu!

© Santa Paegle

Ziemeru ozolu aleja

© Santa Paegle

Pati Ziemeru muiža. Plānā ir atjaunot, bet jautājums ir kad?

© Santa Paegle

Muiža ar savu ūdenstorni! Ūdenstornis gan jau diezgan sliktā stāvoklī…

© Santa Paegle

Daži pieturu nosaukumi ir tiešām interesanti! Bez šī bija arī Varžupurviņš! Iedomājies, autobusā saki – man vienu līdz Varžupuriņam 😀

© Santa Paegle

Priekšā jau pats Alūksnes ezers. Ja līkumā neierakstās, tad pelde garantēta 🙂

© Santa Paegle

Skaisti, ko lai citu saka 🙂

© Santa Paegle

Lāzberģa muiža ar saviem iedzīvotājiem torņa galā! Kkā nedaudz atgādināja Veckārķu pili!

© Santa Paegle

Cepurīte ezerā! Paraksts ir pareizs, jo salu patiešām sauc par Cepurīti 🙂

© Santa Paegle

© Santa Paegle

Eola templis Alūksnes ezera krastā! Arī šeit ir izzāģēta stiga, lai redzētu skatu uz ezeru! Novērtēju šādus skatus!

© Santa Paegle

Skats uz Saules tiltu un Tempļa kalnu! Priekšplānā esošais plosts ar kāziniekiem. Patiesībā bija ļoti fantastiska sajūta, esot krastā, dzirdēt uz plosta dziedātās dziesmas!

© Santa Paegle

Tā kā zini, uz Alūksnes ezeru peldēties ej nomazgājies un ar tīrām drēbēm 🙂

© Santa Paegle

Piemiņas plāksnes karos bojā gājušajiem!

© Santa Paegle

Alūksnes Jaunā pils. Pa pils logiem noteikti paveras ideāli skati uz ezeru! Šobrīd ēkā izvietots Alūksnes muzejs un Dabas muzejs. Vēl neliels izbrauciens pa Alūksni un vakars jau bija klāt! Savu telti izvēlējāmies celt kempingā “Jaunsētas”. Iesaku visiem, patika ļoti!

© Santa Paegle

Kempingā “Jaunsētas”.  Skats no telts! Kempinga iedzīvotāji telšu vietās bija no dažādām valstīm: Latvijas, Igaunijas, Vācijas un viens nezināms ceļotājs ar moci 🙂 Pēc gardām brokastīm, uz ugunskura gatavotām, laiks bija doties ceļā!

© Santa Paegle

Uz šo pasākumu arī var paspēt! Tā kā nebija bānītis, ko nofotografēt, bildēju afišu 😀

© Santa Paegle

Atlikums no Nēķenes muižas! Tas gan nav iekļauts tūrisma objektos, bet mēs jau aplūkojām šā vai tā!

© Santa Paegle

Govis ar stārķiem izskatās, ka sadzīvo diezgan labi! 🙂

© Santa Paegle

Uzraksti ir veidoti dažādi, piemēram, Zeltiņiem ir no koka. Stutējot riteni pie Z burta, tās tā diezgan labi nošūpojās. Ilgi vairs neturēs, ka es jums saku 🙂

© Santa Paegle

Turpinājumā būs pāris objektu no bijušās Zeltiņu kodolraķešu bāzes. Arī šis piemineklis, par godu Oktobra 60gadiem :))

© Santa Paegle

Tagad teritorijā ir izvietoti ļoti daudz kokmateriālu! Bet pa šo ceļu, braucot ar velo, jutos kā braucot ar vilcienu! 🙂

© Santa Paegle

Vēl kāda no atpūtas ēkām bij. kodolraķešu bāzē!

© Santa Paegle

Šīs celtnes patieso nozīmi nezinu, varu tik teikt atkal kāda celtne te! Bet daudzas ir tā nomaskētas un ieaugušas, ka grūti pamanīt! Grūti iztēloties kādreizējo dzīvi!

© Santa Paegle

Sanāca diezgan pabraukāt, lai atrastu īsto vietu – Vladimira galvas lokāciju! Varētu teikt, ka Meridas velo jaunais reklāmas foto 😀

© Santa Paegle

Nu šī ēka man nedaudz atgādināja vecajā Tukuma lidlaukā esošās ēkas. Šī gan krietni mazāka!

© Santa Paegle

Pakalnu idille!

© Santa Paegle

Tik jānoņem Kaln un jāizņem J, tad tikpat kā mājās 🙂 Savējie sapratīs!

© Santa Paegle

Cik ir pusversts? Tāds bija jautājums! Bet, ja saliek kopā 2 ceļa zīmes, tad sanāk, ka 0.6 km! Vai tā tiesa, nezinu – jāpārbauda!

© Santa Paegle

Netālu no šīs akas bija arī mūsu pusdienvieta! Zem kokiem, kur lietus netiek klāt! Šeit arī sākās mūsu ilgstošais lietus, kas bija sasniedzis mūs. Līdz ar to tika pieņemts galīgais lēmums par maršruta pārplānošanu!

© Santa Paegle

Vai tiešām? Izrādās arī pie Alūksnes ir sava Tūja 🙂

© Santa Paegle

Pēdējā bilde no 2 dienu izbrauciena uz Indzeri. Vairāk negribējās ņemt foto ārā no somas, jo lietus bija pietiekami spēcīgs! Katrā ziņā braucienu pa Alūksnes peļķainajām ielām izbaudīju no sirds, jo sen nebija tā braukts! Tāpat jau viss bija slapjš 😀 Tik daži BMW gan izpildījās, bet tas jau cits stāsts…

Kopumā ņemot, tika pavadītas ideālas 2 dienas, minot pedāļus un barojot dvēseli! Otrajā dienā gan pirms braukšanas kalnup atskanēja dažādi gaušanās vārdi, bet tas jau neko nemainīja – lēnām un pamatīgi tika uzmīts, dažreiz arī uziets! Pirmajā dienā pat 2 reizes mūs noturēja par ārzemniekiem 🙂

Un vienmēr ir prieks satikt velotūristus uz ceļa! Ir nerakstītas tradīcijas sasveicināties kā ar seniem paziņām. Arī šoreiz tā bija un tas uzreiz dod papildus spēkus uzmīt kārtējā kalnā 🙂

Jā, un vārds Malēnija radās īsi pirms Drusku pilskalna! Redz, citi brauc kalnus skatīt uz Rumāniju, Bavāriju un citām -ijām, tad nu atvasinot vārdus malēnieši un Maliena un pievienojot -ija, radās Malēnija 🙂

Statistika? Šoreiz laikam izpaliks, bet varbūt vēlāk tomēr pievienošu!

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s