Ceļš līdz Vīnei bija pamatīgi lietains. Arī pašā Vīnē diezgan daudz lija, līdz ar to cilvēku maz. Pietam Austrijā bija kāda svētku diena, jo viss bija slēgts. Salīdzinot ar Prāgu, Vīnē tūrisma norāžu krietni mazāk. Tā ir vienīgā pilsētā, kurā nedabūju tūrisma karti. Bet varbūt arī cītīgi nemeklēju 🙂 Pilsēta jau skaista, taču laikam pašas iekšējie stereotipi bija citi un tāpēc sanāca neliela vilšanās! Taču tur ir arī iespaidīgi apskates objekti!
Pirmais skats uz Vīni! Velo ir cieņā un tas jau man patīk
Nosaukums izraisīja smaidu. Bet tā cena… 5000 EUR par Butkas kažoku 🙂
Kāpējiem te ir paradīze!
Senatnes bagatību var manīt ik uz stūra
Viena no retajām baznīcām, kuru apmeklēju arī iekšpusē!
Arī šeit ir Padomju armijai veltīts piemineklis! Zeltījums jau spīd pa gabalu 🙂
Uzraksti parciņos ir iespaidīgi. Tie, kuri nesaprot – “Barojot baložus, Tu baro žurkas!”
Varbūt vienu Vīnes valsi? 🙂
Pats Johans Štrauss zeltītā piemineklī
Vīnes galamērķis – Donava – sasniegts! Ūdens līmenis gana augsts un straume jaudīga!
Sekojam norādēm!
Šēnbrunas pils! Iespaidīgs komplekss. Šī ir tā vieta, kas izglāba manu vilšanos Vīnē! Iespējams, ka laika trūkuma dēļ, neapskatīju vēl ko iespaidīgu, bet šī pils tāda bija viennozīmīgi!
Ar saviem perfektiem apstādījumiem
Arī Saules pulkstenis tur ir! Šoreiz gan Saule nespīdēja, tāpēc nevarēja salīdzināt laiku
Vai nav vienalga, galvenais, ka slapjums 🙂
Kādā nomaļākā taciņā sastapu arī šo darboni
Skaistais rožu dārzs
Ko te vēl komentēt?
Mans Vīnes hostelis. Ērts un labs un galvenais, kas par brokastīm! 🙂
Tālāk jau mans ceļš veda uz staciju, kur sekoja brauciens ar vilcienu uz Zagrebu. Nemelošu, ja teikšu, ka šis šobrīd ir mans skaistākais vilciena maršruts manā dzīvē. Tādi skati pa logu, ka pat nav laika gulēt 🙂
Ar pārsēšanos Villach stacijā! Tur arī izmantoju savas labi aizmirstās vācu valodas zinšānas un piedāvājos palīdzēt kādai austriešu kundzītei! Sanāca! Prieks gan man, gan viņai 🙂
Ja nemaldos, šis skats jau Slovēnijā!
Mmmm…
Tā es tai vilcienā pārvietojos! Ērti iekārtojos, uzkodas pie rokas un baudu izcili labu dabas kinozāli 🙂
Kāda Slovēnijas stacija
Šī upe kādu laiku tecēja paralēli dzelzceļam un priecēja ar savu ūdens krāsu.
Rūpniecība kalnu skāvienos!
Vilcienu sagaida un pavada katrā stacijā. Formas tērpi atšķirīgi dažādās valstīs, tāpat arī attieksme pret to valkāšanu! Bija interesanti pavērot.
Ceļš jau pagarš, bet ļoti skaists! Te to visu ne parādīt, ne pastāstīt! Tālāk jau seko Zagrebas apskate nākamajā fotostāsta daļā!
Santas fotostāsti 