Pilnīgi neplānoti bija iespēja doties uz Liepāju, kuru arī, protams, izmantoju! Liepāja gan sagaidīja ar ne īpaši patīkamu laiku – negaisu, lietu un vēju (pēdējais saprotams ir neatņemama pilsētas sastāvdaļa), bet tas jau mūs neapturēja apskatīt pilsētu! Savu fotostāstu sākšu ar 4 zīmīgiem foto un parakstiem no Vēju pilsētas 🙂
© Santa Paegle
Pilsētā, kurā piedzimst vējš, piedzimst vējš
Varen varoša vārna zarā sēž, zarā sēž
Jumtu plēš vējš, bet nenoplēš
Pilsētā, kurā piedzimst vējš
Pilsētā, kurā piedzimst vējš
© Santa Paegle
Pilsētā, kurā piedzimst vējš, piedzimst vējš
Laivnieks laivai dēli tēš, dēli tēš
Zārcinieks zārkam vāku tēš
Pilsētā, kurā piedzimst vējš
Pilsētā, kurā piedzimst vējš
© Santa Paegle
Pilsētā, kurā piedzimst vējš, piedzimst vējš
Dzintara latvieši krogos sēž, krogos sēž
Un pa brītiņam traukus plēš
Pilsētā, kurā piedzimst vējš
Pilsētā, kurā piedzimst vējš
© Santa Paegle
Pilsētā, kurā piedzimst vējš, piedzimst vējš
Telefonisti stabos sēž, stabos sēž
Labi, ka vējš viņus nenoplēš
Pilsētā, kurā piedzimst vējš
Pilsētā, kurā piedzimst vējš
© Santa Paegle
Liepāja par vides objektiem patiešām ir piedomājusi un tas priecē ļoti! Tā zināmā mērā ir arī neformālā pilsētas vizītkarte un reklāma sociālos mēdijos, jo kurš tūrists vulgaris gan negrib pie kkā tāda nofotografēties un ievietot foto kaut vai draugiem.lv
© Santa Paegle
Viens no retajiem rudens skatiem Liepājā! Tur lapu krāsotājs tā pa īstam vēl nav atnācis!
© Santa Paegle
Runājot par soliņiem, citēšu kolēģi “Liepājā droši vien ir liels demogrāfiskais pieaugums, skatoties uz soliņu daudzumu” 😀
© Santa Paegle
Kur tad Liepājas apskate bez Baltijas jūras apskates! Mums jau Vidzemē tik Rīgas jūras līcis 🙂
© Santa Paegle
Tur tālumā var manīt arī kuģīša aprises! Bet es noteikti šādā laikā nedotos jūrā ar kko tādu 😀
© Santa Paegle
Ventilators jūras krastā! Salīdzinot ar Dāniju, mums šī lieta vēl bērnu autiņos tīta! Žēl, ka tā!
© Santa Paegle
Viļņi sitās pret molu! Tuvāk gan nepiegājām!
© Santa Paegle
Soliņi nu jau ūdenī! Bet man ļoti patīk, ka ir iespējas apsēsties un vērot jūras skatus! Piedomāts ļoti!
© Santa Paegle
Ar šo Liepāja iekaroja manu sirdi uzreiz! Tik pārdomāti velostatīvi, kas kalpo arī kā vides objekti!
© Santa Paegle
Un ar visu atpazīšanas zīmi!
© Santa Paegle
Arī veloceliņi marķēti abos virzienos! Šis ir variants, kā izvairīties no norāžu zīmju nolaušanas 🙂
© Santa Paegle
Kas tā par ēku, nemācēšu teikt, bet skatienu piesaistīja!
© Santa Paegle
Ja nemaldos, šis bija arī Vidzemes galā 🙂
© Santa Paegle
Veco ieliņu šarms! Patīk un viss 🙂
© Santa Paegle
Senais bruģis ir daudzreiz kvalitatīvāks un baudāmāks par mūsdienu! Šajā gadījumā nedomāju, kā autobraucējs 🙂
© Santa Paegle
Zvejnieku kuģīši gaida savu iziešanu jūras ūdeņos!
© Santa Paegle
Ieskats kuģītī!
© Santa Paegle
Krasta apsardze, laikam…
© Santa Paegle
Namejs, bet bija vēl viens ar tādu nosaukumu! Laikam populārs vārds 🙂
© Santa Paegle
Vēl pēdējais skatiens uz jūru, lai dotos atpakaļ Vidzemes virzienā…
© Santa Paegle
…
© Santa Paegle
Ceļš mājup
© Santa Paegle
Vēl tik Skrundā jāuzmet acs skatu laukumam un viņu vides objektiem
© Santa Paegle
Skatu laukums ar skatu uz Ventu! Skaisti, īpaši zinot stāstu, kā tas viss radies 🙂
© Santa Paegle
Skatoties uz Skrundas pulksteni, saprotam, lai skatītu Liepājas puses labumus, lielākā dienas daļa ir jāpavada ceļā! Šoreiz tur pabijām tik uz pāris stundām, bet redzējām un izbaudījām krietni daudz!
Tik daudz smiets, kā šajā braucienā, nebija sen! Brīnums, ka šodien nesāp sejas muskuļi 😀
Santas fotostāsti 