Peļļu gravā no Latvijas un Igaunijas puses

Sanāca pa nedēļas nogali pabūt atkal Veclaicenes pusē! Daļu šo maršrutu biju skatījusi vasarā, bet Igaunijas posmu ne! Šoreiz mans ceļš uz šejieni veda ar nūjotājiem! Un paldies Ivetai, kas novirzīja manas domas uz šo maršrutu, nūjotāji patiešām bija laimīgi 🙂 Tad nu neliels ieskats maršrutā!

Pakalni un lejas! Tipiski Veclaicenes skati, kas nenogurdina nekad, ja nav jākāpj vai jābrauc augšā 🙂

Īsti nevar saprast šīs kompozīcijas būtību! Vai nu ziņo, ka tālāk jāizvairās no aitu izkārnījumiem uz ceļa, vai arī kkas par tūristiem ar “ātrām” kājām 😀

Palpieris. Viena puse jau ledus klāta, otra vēl ne!

Atkal skaistie pakalni 🙂

Zīmju gana daudz! Galvenais visās pareizi noorientēties! Principā marķējums velobraucējiem, autobraucējiem un kājāmgājējiem!

11.novembrī var vēl arī sēņot! Kāda starpība vai saldētas gailenes izņem no ledusskapja vai atnes no meža!? 🙂

Aiziet, ripinām lejā uz Peļļu gravas ezeriem!

Skaisti dzeltenā lapegle priekšā tik ļoti mani uzrunāja! Vasarā gan to tā īsti neieraudzīju, jo tad bija stārķis jāmedī 🙂

Vecās saimniecības ēkas! Nez, cik ilgi tās vēl te stāvēs!? Bet ainavā iederas ļoti

Atšķirībā no vasaras, šoreiz iztrūkst zirdziņš 🙂

Peļļu-Ilgāja dabas takas marķējums! Igaunijas pusē to arī tā neatradām! Arī vietām Latvijas pusē, tas jau papostīts, lai gan uzlikts tikai 2012.gadā! Te arī pierādās patiesība par plāksnītēm un mūsu sabiedrību… Žēl, ka tā…