Tradicionāli vasarā ar draugiem dodamies 2dienu izbraucienā pa tuvākām vai tālākām ārēm pie reizes paķerot slēpnīšus pa ceļam. Šoreiz izvēle krita uz Lietuvu – Palanga, Klaipēda.
Pirmais mūsu objekts – Jakišķu muiža.
Pēdējā laikā ļoti bieži rādās Santjago ceļa norādes. Vai tiešām laiks uz turieni doties!? 🙂
Krusta kalns Šauļos. Pēdējo reizi tur bija būts pirms vairāk kā 20 gadiem, kad noliku tur arī savu krustiņu. Šobrīd pat nebija nojausmas, kur toreiz to noliku 🙂
Turpat līdzās arī slēpnītis. Satikāmies arī ar citas valsts slēpņotājiem un meklējām kopā 🙂
Krusta kalna virsotnē
Iebraucot Šauļos
Muļķu akmens. Pārējā informācija diemžēl lietuviski
Palangas galvenā promenāde. Trešdienas vakarā cilvēku bija ļoti daudz. Turpat netālu notika arī kāds īru mūzikas koncerts (principā auto bijām novietojuši pretim estrādei stāvvietā 🙂 )
Laikam tomēr tās dabiskās pludmales sirdij tuvākas! Te šķita, ka viens otram virsū guļ. Mēs gan tikai ūdeni izbaudījām un laidām tālāk!
Varēja arī ar kuģīti izbraukt. Tur viņiem tie bļaustīgie kapteiņi gana daudz
Un jā, ielecot no jūrā no laipas, var gūt baudu par 60 euro 🙂
Kā smējām, uz Palangas gājēju ielas bija satriekti visi vietējās mūzikas skolas censoņi 😀 Šis puisis bija ļoti labs, citiem tik spoži negāja
Gājēju iela čum un mudž
Tālāk jau tik uz naktsmītni. Šoreiz nav foto no vakariņu daļas. Baudījām bez kamerām 🙂 No rīta, kā jau tas tradicionāli pieņemts, nolija arī lietus. Ir cerība, ka nākamajā vasarā tas tā varētu nebūt 😀
No rīta mūsu ceļš veda uz prāmi un tālāk uz Kuršu kāpu, kurā pavadījām visu dienu un tas vēl bija par maz 🙂
Albatross blakus delfinārijam. No rīta tas un tā apkārtne tika pucēts uz nebēdu!
Skats uz iekšzemi 🙂
Šad un tad jau vajag izpausties arī kā tipiskam tūristam un doties aplūkot šādas vietas. Katram jau savas lietas patīk, bet no Delfinārija tik ļoti ir iespiedušās tās emocijas, kas virmoja starp treneriem un delfīniem. Tur staroja dzirkstošs dzīvesprieks no abām pusēm.
Kad delfīnu šovs aplūkots, dodamies pastaigā pa pašas pussalas galu.
Kājas ir jālaiž brīvā vaļā 🙂
Pieļauju, ka šis ir palicis no vecajiem aizsardzības objektiem
Priedes te aug īpaši 🙂 Vējš savu darbu ir padarījis, bet koks ir sīksts un turpina augt.
Nagļu kāpa. Augstākā no visām, bet ierobežota apmeklētājiem
Tur jau iet vairs nedrīkst!
Braucot jau atpakaļ uz prāmi un meklējot slēpņus nonācām līdz fantastiskai vietai – jūras kraukļu kolonijai. Iespaidīga vieta!
Vientuļais jūras krauklis 🙂
Mazliet no Jodkrantes
Jodkrantes luterāņu baznīca no iekšpuses
Vēl tik skats uz 2006.gada ugunsgrēkiem uz info stenda un sākām jau savu garo ceļu mājup.
Secinājums viens – tur jābrauc vēl, taču šoreiz ar velo, jo Kuršu kāpā ir fantastiska veloinfrastruktūra un tur velotūristi ir ļoti gaidīti, pat vairāk kā autotūristi 🙂
Santas fotostāsti 