Madonas puses jaukumi

Jau kādu laiciņu iepriekš izdomājām, ka tradīcijas jāturpina un Latvijas svētkos jādodas iepazīt Latvija! Šoreiz priekšroka bija Madonas pusei! Neslēpšu, ka motivācija bija slēpnīšu meklēšana un šajā galā vēl nebija salasījuši 🙂

Tagad neliels fotostāstiņš par mūsu piedzīvojumiem 🙂

Sākām savu ceļojumu ar Raunas pilsdrupu kārtējo apskati! Konstatējām, ka ir parādījies jauns izrakumu apgabals 🙂

Drustu skola no otras puses! Dažas galerijas atpakaļ šī skola ir fotografēta arī uz Krogus ezera fona!

Kur tad bez Latvijas simbolikas!

Drustu muižas pārpalikumi ar mūsdienu sabiedrības pieskārienu! Arī ar vietējo cilvēku priekšplānā!

Viens no iemesliem, kāpēc devāmies uz šīm konkrētām vietām! Ar kastīšu meklēšanu var atklāt tādas vietas, par kurām iepriekš pat sapņos neesi nosapņojis 🙂

Kārtējā zāģeru brigāde gājusi pāri! Šie mitinās Gaujas upes apkārtnē pie Jaunpiebalgas!

Dzelzceļa paliekas… Interesanti jau šādi objekti! Ar velo gan jāstumjas pāri, jo vietām lielāki caurumi! Arī vietējie stumjās pāri!

Vēl viens dzelzceļa liecinieks…

Labi, ka pa šo ceļu nemēģinājām iebraukt ar auto 🙂

Jaunpiebalgas dzirnavu apbūve! Nu jau vairs dzirnavas nestrādā…

Bijušais Jaunpiebalgas dzirnavu aizsprosts Gaujā! Interesanta vieta un šaubos, vai vnk tāpat šo vietu būtu apmeklējuši!

Tiltiņš gan tāds pašķībs! Svarīgākais bija izvairīties no sānslīdēm 🙂

Šī gan bija tāda pastīva, bet dzīva vēl bija! Cerams, tāda būs arī pavasarī…

Padomju mantojuma skāvienos 🙂

Mēģinājām piedabūt pie dzīvības, lai izbrauktu… Nesanāca 🙂

Jaunpiebalgas baznīca! Laikam bija dievkalpojums! Skatīt to gan negājām – citreiz 🙂

Vietējie sludinājuma dēļi man vienmēr ir patikuši 🙂 Šis no Jaunpiebalgas! Ja nu kādam ko ievajagas, var uzzvanīt 🙂

Cesvaines luterāņu baznīca! Dievkalpojumu gan nokavējām, bet sakopto apkārtni gan aplūkojām!

Vēl viens baznīcas rakurss! Kapēc tieši šāds, to zina mani cīņu biedri un gan jau, ka vēl kāds nojauš 🙂

Cesvaines medību pils detaļas…

Nodegušais pils jumts vēl nav atjaunots! Būtu kāds lieks miljons, nekavējoties to noziedotu šai ēkai!

Arī šīs pils parkā uz tiltiņiem atslēgu mānija! Šī bilde tapa 2 iemeslu dēļ: atslēgas forma un, protams, mans vārds 🙂

Pēdējoreiz šeit biju studiju gados kopā ar savu kursiņu 🙂 Tad gan vēl jumts bija neskarts! Bet runājot par šo bildi, ar 5.mēģinājumu sanāca 😀

Biksēres muiža! Parks ar savām skulptūrām uzrunāja vairāk, kā pati muiža!

Reāls koka zirneklis! Patika ļoti 🙂

Vai tad šis ir tas Velnakmens? Pēc koordinātēm sapratām, ka tomēr ne 😀

Akmenī iekaltā saulīte! Tādas ir manītas ar citos dabas objektos!

Pie Lazdonas piensaimnieka bija ēka, uz kuras bija dažādi uzraksti! Arī šāds…

Lazdonas ezers. Laikam daudz komentāru par šo vietu nebūs 🙂

Purva taka! Diezgan īsa un savu laiku jau nokalpojusi! Prasās pēc atjaunošanas, bet šāda slapjajā laikā ir īpaši ekstrēma, ja negrib saslapināt kājas 🙂

Svētku pusdienas jeb launags Lazdonas ezera krastā! Tradīcijas jāturpina 🙂

Lazdonas pilskalnā! Tumsā brist pa šo mežu, lai tiktu pilskalnā bija gana ekstrēmi! Koki sagāzti krustu šķērsu, reljefs – te kalnā, te lejup! Bet iznākot no meža visiem bija liels gandarījums acīs! Tikai palika tāds jautājums, cik liela pils ir bijusi tajā kalnā, jo īstu vietu, kur tā ir bijusi neredzējām! Varbūt tumsa darīja savu 🙂

Reiz bija… tagad tikai baznīcas drupas! Nav īpaši daudz baznīcu drupu sastopamas, bet pēdējā laikā kkā ir sanācis vairākas aplūkot!

Tālāk jau ceļš veda uz Mārcienas karabāzi! Tādas vietas jau vienmēr ir baisas, bet tumsā kļūst vēl neomulīgāk… Katrā ziņā nācās izkāpt no savas komforta zonas un tādēļ gandarījums bija vēl lielāks! Šis ir skats no bijušo kazarmu 4.stāva!

Griblejas akmens tilts! Sākumā skaņa, ko radīja otrpus ceļam krītošais ūdens, reizēm bija tik neomulīga! Uz tilta atradām arī gadaskaitli, kuru tā īsti nevarējām saprast 1987 (1982) vai 1887 (1882). Vairāk sliecamies domāt par pirmie variantiem un atjaunošanas darbiem nevis celšanas datiem!

Uz to pusi jādodas, bet, kur īsti? Tumsa un migla neļāva redzēt tālāk par degungalu, pat ar ciklopiem 🙂

Te arī var manīt miglas esamību 🙂 Kā jau kalnos, kad mākonis aiz smailes aizķēries 😀

Vēl uzraksti uz torņa un pats tornis gozējas Gaiziņkalnā, bet pavisam drīz…

…tornis tiks uzspridzināts un demontēts! Lasot šos uzrakstus uz torņa bija tik silta sajūta, ka cilvēki te ir bijuši un domājuši par torņa esamību! Ļoti ceru, ka drīz Gaiziņkalnā parādīsies jauns, moderns tornis…

Lai nelegāli tiktu tornī, kāds ir parūpējies pa mega trepēm 😀 Nu jau arī caurums sienā izsists! Kkad pirms 10 gadiem tur augšā ir būts, bet šoreiz nebija jēgas – tumsa un migla!

Valsts svētki un atvadas no torņa tika godam nosvinētas! Tradīcijas turpinās…

Santas fotostāsti

Through my eyes

Madonas puses jaukumi

Leave a comment Cancel reply

Share this:

Leave a comment Cancel reply