Jau iebraucot Zagrebā, sapratu, ka viens no galamērķiem man būs tuvējie kalni ar tā virsotni Sljeme 1035m vjl augstumā. Domāju tur pavadīt 3 dienas, taču liels bija mans pārsteigums par manu fizisko sagatavotību un iecerēto maršrutu varēju veikt pat vienā dienā, ko gan pagarināju uz divām.
Pirms došanās augšā,devos uz tuvāko TIC, lai dabūtu karti par marķētām pārgājiena takām, jo par to biju lasījusi. Liels bija mans pārsteigums, ka TICā teica, ka viņiem neesot! Nu neko, virziens zināms, devos turp tāpat, kā saka, uz dullo!
Dažādi augstumi, dažādas vietas, dažādi skati
Vietām var nopirkt mājas ļoti skaistā vietā. Ejot kalnu virzienā, apskatīju kā cilvēki dzīvo ikdienā un nomales pilsētas rajonos.
Nu re, esmu veismīgi tikusi uz marķētas takas, pa kuru turpinu virzīties. Reizēm marķējums pazūd pie krustojumiem un tad ir jācenšas izdomāt, kur tagad? Šad tad aizšāvu garām, bet vēlāk atkal atgriezos uz takas!
Vietām arī iepriekšējais lietus un vējš ir veicinājis koku sagāzumus, taču taka jau smuki izzāģēta un iet var bez kakla laušanas. Ok, vienā vietā gan bridu pamatīgi caur zariem, bet tas tikai uz kādiem 50m.
Un re, ejot pa taku, pienācu pie nojumes, kādas tur ir ik pa laikam. Atradu arī karti ar marķētām takām. Protams, šī fotogrāfija tad turpmāk man arī kalpoja kā pamatkarte, līdz otrās dienas rītā izlādējās fotokameras bača 🙂 Tālāk jau sekoja improvizācija par ripošanu lejā
Pusdienas. Neko jau daudz nevajag, galvenais jau ūdens, kuru tālāk uzpildīju vietējos avotos!
Uz ūdens pudeles esošā ziņa uzmundrina un iedvesmo!
Šādi apzīmēts svētais ceļš, kas savieno Poliju un Horvātiju
Kāda no nojumēm kalnos
Ik pa laikam kāds meža gardumiņš, ko labprāt arī nobaudu
Vai nav skaisti!? Un apziņa, ka esi kāpis visu ceļu, lai ko šādu redzētu savām acīm!
Meži gan tur skaisti. Reizēm gan liekas, ka tik reti, ka nav kur aiziet pačurāt 🙂
Apstājos arī pie kalnu “gājēju pārejas” 🙂
Mans nesamais. Paldies Romim par somas aizlienēšanu
Ik pa laikam taka ved gar klinšainām vietām
Bieži vien no krūmiem iznirst skaistu skaistie dabas skati
Un arī galamērķis ik palaikam ir redzams
Dažādu maršrutu atzīmes uz akmeņiem un kokiem ir gana bieži sastopamas. Atzīšos, šad tad tas mulsina un līdz galam viss nav saprotams, bet galvenais jau turēties pie sava marķējuma
Kāda avota vieta. Nosaukumu gan neatceros, bet ūdens ļoti garšīgs un auksts, ko tajā brīdī gribējās visvairāk.
Arī uz kokiem norādes un laiks, kādā var sasniegt konkrēto vietu
Brokastis kalnos
Galamērķis sasniegts! Sljeme TV tornis!
Un rīta cēliena skaistie kalnu skati
Skaisti
Barība dvēselei
Vēl tik neliels skats uz kalnu baznīciņu un seko jau kāpiens lejā!
Priekšplānā Medvedgradas pils, kura darbu sāk 11:00. Pie vārtiem biju 11:15, bet viss slēgts! Nu neko, nebija lemts! Laikam tad arī nevajadzēja, jo skati no kalniem bija daudz reižu skaistāki nekā no pils augstuma 🙂
Vēl viens skats uz kalniem un viss! Tajā dienā tapa vairs tikai pāris foto ar telefonu, jo baterija bija tukša!
Nākamā rītā uz staciju prom, lai dotos uz Belgradu. Lai gan biļeti devos pirkt iepriekšējā vakarā, nācās meklēt arī plānu B, jo iepriekšējās pāris dienas serbu dzelzceļnieki streikoja. Tāpēc izskatīju arī variantu par autobusu. Taču no rīta viss kārtībā un devos Serbijas virzienā kā plānots – ar vilcienu. Nākamā fotostāsta daļa par Belgradu.
Santas fotostāsti 