Kad diena saulaina un silta, pretvējš nepūš atpakaļ vairāk par metru, tad jākāpj uz velo un jābauda Latvijas skaistās ainavas. Šoreiz gan apvienoju patīkamo ar lietderīgo vai otrādi, varbūt beigās sanāca pat patīkamais ar patīkamo 🙂 Mans ceļš veda Blomes un Smiltenes virzienā, kur apskatīju redzētās un arī jaunas vietas. Patīkami redzēt kko jaunu. Beigās gan smējos, ka šis izbrauciens tādā kā dzērvju zīmē 🙂 Tik daudz tās pa ceļam satiktas un dzirdētas!
Pirmās dzērves jau manīju uz Beverīnas un Smiltenes novadu robežas. Tad vēl nezināju, ka to šodien būs tik daudz 🙂
Pa ceļam arī skaistuļi vairākās saimniecībās. Šie tādi jauni izskatās 🙂
Tur tālāk jau Blome spīd. Šobrīd grantenieki jau braucami! Ja nedēļu atpakaļ bija gana bedraini, tad tagad krietni uzlaboti – nogrēderēti. Nebija šodien neviena posma, kur būtu “trepe” vai lielas bedres! Meža ceļu risas neskaitās 🙂
Blomes pagasta simbols – Pasaku ozols. Turp sanāk aizmīt katru gadu. Pieļauju un zinu, ka šajā gadā būs vairāk reižu apmeklējums
Dzīvnieku sugas diezgan daudz tiek izmantoti māju nosaukumos. Ja pieturamies pie dzērvju tēmas, tad arī Dzērvītes šodien neizpalika 🙂
Zeltstarītes jau ar ceļa malā uzziedējušas
Tie vītoli uzrunāja un lika aizdomāties par to, vai te nav bijis kas vēsturisks. Pavisam iespējams…
Latvijas ainavas
Braucot garām kādam mālainam pakalniņam, acis atrada pamatīgu dzeltenumu. Ieskatoties rūpīgāk, sapratu, ka tur zied māllēpes. Tik daudz vienkopus laikam nebiju redzējusi!
Saulīte patīk visiem
Mans “draugs”. Braucot garām sasveicinājāmies un katrs devāmies savu ceļu. Vienā brīdī dzirdu rūcienu aiz sevis un skatos, ka skrien pakaļ. Foršas sajūtas nebija, jo apkārt mežs un tuvākās mājas kkur mežā, kuras īsti nevar redzēt. Pārbaudīju savu suņu psiholoģiju un beigās veiksmīgi aizbēgu, lai pēc brītiņa tiktos ar citu “draugu”, kuram it kā saimniece bija blakus un tikai ar tekstu “viņš jau nekož”, klusi mēģināja sasaukt savu mīluli, kuram saimniece attiecīgā brīdī bija vienaldzīga! Reizēm tiem saimniekiem gribas pateikt, lai izdomā ko jaunu, vai vnk uzlikt pašus uz velo! Bija arī pozitīva pieredze šajā braucienā, kur dzirdot rejam suņus, manīju skrienam 2 “vilkus”. Jau ironiski pie sevis noteicu “Nopietni!?”, kad atskanēja komanda no suņu saimnieka/-ces un suņi palika pagalmā, ar acīm pavadot manu kustību.
Strantes dzirnavas tālumā
Tajās mājās dzīvo saimniece, kura savu suni nesavāc – viņš taču nekož!
Stantes dzirnavas 2
Kkā savādāk 🙂
Braucot tuvāk dzirnavām, “uzskrēju” virsū 2 dzērvēm. Tik tuvu laikam tās nebiju skatījusi. Tā kā mani aizsedza tāds kā puskalniņš, tad tās mani tā īsti neredzēja un turpināja savu ikdienu.
Te arī skaņu efekti, kad esmu ieraudzīta 🙂
Pie dzirnavām
No dzirnavām paveras skaisti skati. Te uz Pauru mājām un dīķi
Braucot tālāk, ceļmalā jutos kā kādā elektronikas veikalā – ņem ko gribi! Nelielu daļu redzi attēlā. Fakts ir viens, jo tuvāk pilsētai, jo lielāka miskaste ceļmalās un tuvējās meža malās. Skumji…
Šūpuļkalns. Augstākā vieta virs jūras līmeņa, kur šodien pabūts
Skaisti tie skati
Kkur tas ceļš aizved! Būs jāpapēta 🙂
Koka forma piesaistīja uzmanību! Nav tik korekti kā Jaungulbenes pusē, bet aprises var manīt 🙂
Nez, pēc kura uzraksta sekot!? 🙂
Atgriežoties mājup, 2km no mājām sastapu arī balto vizbuļu uzziedējušo plantāciju!
Lai gan, iepriekšējo dienu fizisko treniņu iespaidā, nebija tā labākā forma, izbraukt plānoto izdevās par 100% 🙂 Un saulainā laikā tā vien gribās
Santas fotostāsti 