Pagājušā gada rudenī biju Drustos, tik ar auto (šajā pašā blogā ir arī fotostāsts par to) un nosolījos sev, ka noteikti šeit atbraukšu ar velo! Tā nu nav pagājis ne gads, kad esmu bijusi Drustos ar velo! Patiesībā augusta pēdējais garais izbrauciens ar velo! Sajūtas dievīgas! Bet tagad fotostāsts…
Sākšu no sākuma. Iepriekšējā vakarā kārtīgi tika izstudētas kartes un izlemts, pa kuriem ceļiem braukšu! Teikšu atklāti, brauciena laika šis tas pamainījās, bet nekas kardināli! No rīta pamostoties radās īsta rudens sajūta, jo migla klāja visu, ko var pārklāt 🙂 Nu tad, aiziet miglā iekšā!
Migla mani ir fascinējusi vienmēr, jo tā rada tādu klusumu un mieru!
Kukurūzu lauki rudens pusē man ir ļoti iemīļoti! Svaiga kukurūza, mmmm… Parasti nebraucu garām nevienam laukam – vienmēr iebrienu tur, lai nogaršotu ražu! Kas var būt labāks!? 🙂
Cik reizes te esmu braukusi garām un neko tādu neesmu pamanījusi! Kam un kāpēc, nezinu, bet tas atrodas Cimzā! Ja kāds zina, padod ziņu!
Raunas pievārtē! Šoreiz Raunā iekšā nebraucu, tur jau būts iepriekšējās reizēs!
Un te jau sākās skaistie Latvijas rudens skati!
Šajā braucienā es apstiprināju savas domas, ka latvieši ir estēti! Uzcelt māju tik skaistās vietās, var tikai skaistuma baudītāji. Arī daba mūs pietiekami lutina – baltas bērzu birzis ezeru krastos utt 🙂
Kārtējais Latvijas skaistais mazais ezeriņš! Šis, ja nemaldos, ir Lubūzis!
Vai nu tas ir brīdinājums, kā mājās ir suns, vai nu baidīts tiek tik ar sētu! 🙂 Ieraugot šo sētu, nāk prātā skats no bērnības! Mēs pazemes būdas celtniecībā izmantojām sētu pīles formā, bet no kurienes tā bija nākusi, gan nezinu!
Šī bilde ieguls mapītē ar nosaukumu “Oriģinālās māju zīmes”!
Piemiņas plāksne partizāniem! Apakšējās 2 rindas ir ļoti patiesas! Zinu, ka arī šobrīd daudzi uzsver, ka šī zeme viņiem ir svēta, bet valsts gan nē!
Katrs brauciens kalnā ir grūts, bet, kad augšā ieraugi skaistos skatus apkārt, tad viss aizmirstas! Citreiz neko gan neredz, bet tad glābj skats lejup un doma par nobraucienu 🙂
Mājas zīme uzrunāja 🙂 Aleksandriem un Norām uz to pusi, pārējiem taisni 😀
Drustu kapliča no attāluma!
Tur jau paši Drusti!
Vēl skats pirms Drustiem un kārtīga dvēseles pabarošana!
Šī laikam esot Drustu muižas klēts! Ja zini, ka nav, labo mani! 🙂
Paši Drusti! Uz šejieniešiem laikam var citēt to teicienu par darba patikšanu, ka stundām vien var skatīties kā citi strādā 🙂 Ja 2 strādā, tad vismaz 3 to vēro 🙂 Ok, iespējams sagadīšanās, bet smaidu manī tas izraisīja 🙂
Pusdienas pie Krogus ezera! Nezinu, vai es gribētu mācīties Drustu skolā (baltā ēka), jo droši vien neko nevarētu iemācīties, visu laiku acis blandītos ārā un skatītu skaistos skatus!
Pa ceļam uz Drustu luterāņu baznīcu!
Baznīcas tuvplāniņš! Interesants tornis luterāņu baznīcai! Ierasts ir redzēt cita veida torni!
Sava veida piemiņas plāksne – tik kokā cirsta!
Neliela atpūtas un foto pauzīte!
Jā, piens vēl kādam laikam mums būs pieejams, jo tajā pusē govju ganāmpulki lielā cieņā! Un, kad tās ganās pakalnos, aizbraukt garām ir neiespējami 🙂
Atskats uz Drustiem! Vai nav skaisti?
Briņģu muižas klēts! Tagad izvietota kūtiņā vietējiem iedzīvotājiem! Tiem, kas dzīvo muižā 🙂
Lizdoles ezers. Atmiņas, atmiņas! Ievish, atceries? Sporta spēles, telts, nakts, izplešanās 😀
Hmm, ja zinātu, kas šis par ezeriņu – pateiktu! Bet sakopts šeit patiešām ir skaisti!
Redz, tur jau manāms ceļš, kur man jābrauc! Un tā visu laiku – kalnā augšā, no kalna lejā!
Vēl viena bildīte no Blomes un tad jau mājup! Šīs ir bijušas Blomes ūdensdzirnavas! Tagad tikai drupas…
Jā, pa ceļam mājup, vēl satiku 2 tādus, ne īpaši draudzīgus, suņus! Viena augums pat pārsniedza manu velo! Labi, ka bija saimnieks, kurš mani pavadīja garām mājām un pastāstīja, kāpēc ir tāda situācija! Vienīgais glābiņš esot suņi, jo savādāk zogot uz nebēdu! Šis gadījums nebija tas par valsts nozīmes ceļiem, tā, ka viss kārtībā 🙂
Galu galā sanāca nobraukt 98km un fantastiski pavadīt dienu, protams, papusdienojot uz Krogus ezera laipas 🙂
Par šo braucienu 2 vārdos – pakalni un ūdeņi, 1 vārdā – skaisti!