Solījuma turēšana jeb ar velo uz Drustiem :)

Pagājušā gada rudenī biju Drustos, tik ar auto (šajā pašā blogā ir arī fotostāsts par to) un nosolījos sev, ka noteikti šeit atbraukšu ar velo! Tā nu nav pagājis ne gads, kad esmu bijusi Drustos ar velo! Patiesībā augusta pēdējais garais izbrauciens ar velo! Sajūtas dievīgas! Bet tagad fotostāsts…

© Santa Paegle

Sākšu no sākuma. Iepriekšējā vakarā kārtīgi tika izstudētas kartes un izlemts, pa kuriem ceļiem braukšu! Teikšu atklāti, brauciena laika šis tas pamainījās, bet nekas kardināli! No rīta pamostoties radās īsta rudens sajūta, jo migla klāja visu, ko var pārklāt 🙂 Nu tad, aiziet miglā iekšā!

© Santa Paegle

Migla mani ir fascinējusi vienmēr, jo tā rada tādu klusumu un mieru!

© Santa Paegle

Kukurūzu lauki rudens pusē man ir ļoti iemīļoti! Svaiga kukurūza, mmmm… Parasti nebraucu garām nevienam laukam – vienmēr iebrienu tur, lai nogaršotu ražu! Kas var būt labāks!? 🙂

© Santa Paegle

Cik reizes te esmu braukusi garām un neko tādu neesmu pamanījusi! Kam un kāpēc, nezinu, bet tas atrodas Cimzā! Ja kāds zina, padod ziņu!

© Santa Paegle

Raunas pievārtē! Šoreiz Raunā iekšā nebraucu, tur jau būts iepriekšējās reizēs!

© Santa Paegle

Un te jau sākās skaistie Latvijas rudens skati!

© Santa Paegle

Šajā braucienā es apstiprināju savas domas, ka latvieši ir estēti! Uzcelt māju tik skaistās vietās, var tikai skaistuma baudītāji. Arī daba mūs pietiekami lutina – baltas bērzu birzis ezeru krastos utt 🙂

© Santa Paegle

Kārtējais Latvijas skaistais mazais ezeriņš! Šis, ja nemaldos, ir Lubūzis!

© Santa Paegle

Vai nu tas ir brīdinājums, kā mājās ir suns, vai nu baidīts tiek tik ar sētu! 🙂 Ieraugot šo sētu, nāk prātā skats no bērnības! Mēs pazemes būdas celtniecībā izmantojām sētu pīles formā, bet no kurienes tā bija nākusi, gan nezinu!

© Santa Paegle

Šī bilde ieguls mapītē ar nosaukumu “Oriģinālās māju zīmes”!

© Santa Paegle

Piemiņas plāksne partizāniem! Apakšējās 2 rindas ir ļoti patiesas! Zinu, ka arī šobrīd daudzi uzsver, ka šī zeme viņiem ir svēta, bet valsts gan nē!

© Santa Paegle

Katrs brauciens kalnā ir grūts, bet, kad augšā ieraugi skaistos skatus apkārt, tad viss aizmirstas! Citreiz neko gan neredz, bet tad glābj skats lejup un doma par nobraucienu 🙂

© Santa Paegle

Mājas zīme uzrunāja 🙂 Aleksandriem un Norām uz to pusi, pārējiem taisni 😀

© Santa Paegle

Drustu kapliča no attāluma!

 

© Santa Paegle

Tur jau paši Drusti!

© Santa Paegle

Vēl skats pirms Drustiem un kārtīga dvēseles pabarošana!

 

© Santa Paegle

Šī laikam esot Drustu muižas klēts! Ja zini, ka nav, labo mani! 🙂

© Santa Paegle

Paši Drusti! Uz šejieniešiem laikam var citēt to teicienu par darba patikšanu, ka stundām vien var skatīties kā citi strādā 🙂 Ja 2 strādā, tad vismaz 3 to vēro 🙂 Ok, iespējams sagadīšanās, bet smaidu manī tas izraisīja 🙂

© Santa Paegle

Pusdienas pie Krogus ezera! Nezinu, vai es gribētu mācīties Drustu skolā (baltā ēka), jo droši vien neko nevarētu iemācīties, visu laiku acis blandītos ārā un skatītu skaistos skatus!

© Santa Paegle

Pa ceļam uz Drustu luterāņu baznīcu!

© Santa Paegle

Baznīcas tuvplāniņš! Interesants tornis luterāņu baznīcai! Ierasts ir redzēt cita veida torni!

© Santa Paegle

Sava veida piemiņas plāksne – tik kokā cirsta!

© Santa Paegle

Neliela atpūtas un foto pauzīte!

© Santa Paegle

Jā, piens vēl kādam laikam mums būs pieejams, jo tajā pusē govju ganāmpulki lielā cieņā! Un, kad tās ganās pakalnos, aizbraukt garām ir neiespējami 🙂

© Santa Paegle

Atskats uz Drustiem! Vai nav skaisti?

© Santa Paegle

Briņģu muižas klēts! Tagad izvietota kūtiņā vietējiem iedzīvotājiem! Tiem, kas dzīvo muižā 🙂

© Santa Paegle

Lizdoles ezers. Atmiņas, atmiņas! Ievish, atceries? Sporta spēles, telts, nakts, izplešanās 😀

© Santa Paegle

Hmm, ja zinātu, kas šis par ezeriņu – pateiktu! Bet sakopts šeit patiešām ir skaisti!

© Santa Paegle

Redz, tur jau manāms ceļš, kur man jābrauc! Un tā visu laiku – kalnā augšā, no kalna lejā!

© Santa Paegle

Vēl viena bildīte no Blomes un tad jau mājup! Šīs ir bijušas Blomes ūdensdzirnavas! Tagad tikai drupas…

Jā, pa ceļam mājup, vēl satiku 2 tādus, ne īpaši draudzīgus, suņus! Viena augums pat pārsniedza manu velo! Labi, ka bija saimnieks, kurš mani pavadīja garām mājām un pastāstīja, kāpēc ir tāda situācija! Vienīgais glābiņš esot suņi, jo savādāk zogot uz nebēdu! Šis gadījums nebija tas par valsts nozīmes ceļiem, tā, ka viss kārtībā 🙂

Galu galā sanāca nobraukt 98km un fantastiski pavadīt dienu, protams, papusdienojot uz Krogus ezera laipas 🙂

Par šo braucienu 2 vārdos – pakalni un ūdeņi, 1 vārdā – skaisti!

 

 

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s