Iepriekšējos gados martā par velobraukšanu nevarēja pat domāt, taču šogad jau sanāca izbraukt pa vietējiem zemes ceļiem! Šis fotostāsts ir par veco labo maršrutu uz Trikātas pusi, šoreiz vairāk arī par atlidojušajiem un pārziemojušajiem. Jāmin fakts, ka 30km maršrutā ar mani kā velobraucēju gribēja “draudzēties” veseli 7 suņi!
Aiz kalniņa dūmi kūp… 🙂
Ķīvītes slaidais lidojums un skaļais ķērciens (izejot ārā, to var dzirdēt 🙂 )
Saskaiti, cik četrkājainos redzi!
Dzērvju pāris pavasara izpildījumā!
Lauku mājas ar ligzdu pagalmā, gaida savus iemītniekus
Dārza darbi jeb dīķa rakšana
Abuls pavasarī un jaunizraktie dīķi fonā
Nelielā saliņa vasarā ir krietni lielāka nekā šobrīd 🙂
Šogad koka mājā tiek sausām kājām, atšķirībā no pagājušā gada
Tie nav kapakmeņi 🙂 Vnk Trikātas estrādē soliņiem dēļu virsmaz noņemtas 🙂
Uzspīdēja saulīte īstajā brīdī un skats pavērās tiešām skaists!
Abuls uzplūdis ne pa jokam, bet gulbji šoreiz bija kkur pazuduši!
Pils paliekas + atjaunotais depo tornis fonā
Mistiskā bilde 😀
Ceļa josta ved uz priekšu…
Tie, kas atgriežas…
Šī gada pirmais! Tad jau manīs, vai tā vasara būs raiba vai ne? Ceru, ka būs :))
Vispār izbrauciens bija ļoti jauks un interesants! Pat sanāca redzēt cūku bēres, kas sen nebija manītas 🙂 Tiekamies atkal nākamajā stāstā 😉