Nedēļas sākumā aplūkojot laika ziņas un vienlaicīgi savu kalendāru, parādās ideāla sakritība – ceturtdiena (tā, kas šodien) – brīvs un vēl sola ideālu laiku. Vakar atbraucot no treniņa jau plānoju, kur šodien labāk aizmīt! Vēl no rīta pie brokastu galdu tiek pētītas kartes un nu jau maršruts skaidrs – izmetīs loku pa Priekuļu un Raunas novadiem, pie reizes paņemot kādu slēpnīti!
Velo apkrauts, var doties ceļā 🙂
Sākumā gan nebija plāna līdz Mūrmuižai kkur stāties, taču šīm daiļavām nevarēju attiekt 🙂 Šī ir poza pēc viņu izbaidīšanas no maltītes! Mājienu sapratu 🙂
Tālāk caur Mūrmuižu ceļš veda Raunas virzienā! Par šo akmeni nostāstus nezinu, bet gana liels tas ir! Šodien tāds īsti pretvējš nebija, bet grantinieki ik pa laikam svaigi grēderēti…
Vieni kaimiņi jau klāt! Sākam iepazīt vai atkārtoti skatīt 🙂
Tā nu tas ir! Kādreiz bija greznība, tagad tā vairs neteiksi! Tikai žēl, ka nomests meža malā…
Šo pieminekli kkā biju palaidusi garām un šodien to skatīju pirmoreiz! Gribētos redzēt kā te izskatījās 20.gadsimta 70tajos vai 80tajos gados! Tagad tāda samērā nolaista vieta palikusi
Nedēļas nogalēs te daudz vairāk tautas – vismaz tā secinu, salīdzinot 2 veloizbraukumus!
Šo vietu (Sarkaņi) atklāju pāgājušo pavasari! Tās mājas tik precīzi sabūvētas 🙂 Protams, tagad aina diezgan bēdīga – daudz dzīvokļi tukši un pamesti! Riktīgs padomju mantojums!
Mans pirmais šogad! Īsi pirms Liepas! Savu māju ir atradis, tagad gaida savu veco vai jauno kundzi!
Ellē ratā tā ellīte 🙂 Šī gan mazā!
Brīnums, ka metāllūžņu vācēji vēl nav savākuši to krūzīti 🙂
Braucu uz turieni galvenokārt šīs kastītes dēļ!
Vēl skats uz atsegumu un laižam tālāk…
Zināju, ka te būs! Pērn te biju nedaudz vēlāk un viss bija zili-dzelteni-balts no vizbuļiem! Tagad vēl tikai zils!
Juhuuu! Labākais dienas nobrauciens 🙂 Plānojot maršrutu, par šo kalnu atcerējos, lai gan šopavasar kalnos kkā vieglāk var uzmīt kā pērn!
Nē, nē, tas nav mans rats 🙂 Nez, kādas ogas un sēnes šobrīd iepērk!? Maršruts turp neveda, bet tā gribējās iebraukt un uzjautāt par specifikāciju un cenu 🙂
Pēc Jāņa Sētas kartes sanāk, ka šis ir Raupēnu tilts! Jāsaka, ka Raunā (tā, kas upe) ūdenslīmenis gana augsts!
Pie Jaunraunas kapiem uzmanību piesaistīja uz lauka esošas dzērves! Atpūtās pēc garā ceļa…
Pēc pāris km es tur augšā būšu! 🙂
Viena no labākajām piemiņas vietām komunistiskā genocīda upuriem manā skatījumā un pieredzē! Šīs drupas ir no “Baižēnu” māju šķūņa, kurā 1949.gadā naktī uz 25.martu tika 40 Jaunraunas pagasta iedzīvotāji, lai no rīta to ceļš vestu tālāk uz Lodes dzelzeļa staciju un Sibīriju…
…
Viena piemiņas vieta visiem 3 “smagajiem” gadiem…
Tur es biju, kad bildēju dzērves! Uz ceļa pie Jaunraunas kapličas!
Pirms Raunas tādi grantskarjeri! Foto to varenumu neparādīt!
Raunas Staburags!
Tuvplānā! Šodien tur tāds miers bija, varēja izbaudīt dabu un tās skaistumu pilnā apjomā! Kādu laiku nebiju bijusi Raunas Staburagā un mani patiesi patīkami pārsteidza atjaunotās kāpnes!
Esot pie Staburaga, nodomāju, cik labi ir braukt ar velo, jo var noignorēt zīmi un doties līdz galam uz sava transporta 🙂
Zefīrpauzē baudīju saulīti un kustību tajā. Uzmanību pievērsa divi lidojoši tauriņi, kuri drīz vien nosēdās uz pērnajām lapām! Tad nu devos fotomedībās un re, arī taureņiem romantika 🙂 Citēšu kāda domugraudu, ko lasīju pāris dienas atpakaļ: “Cilvēkam iemīloties taureņi ir vēderā, bet vai taureņiem ir cilvēki?” Varbūt kāds var papētīt 🙂
Jau Raunas pilsdrupās! Prieks, ka nesenajiem izrakumiem klāt jau pielikti info stendiņi! Vismaz ir skaidrs, kas tur kādreiz ir bijis
Pēc Raunas jau ceļš veda mājup! Vēl tik interesantā Liepas egļu audze! Kkā iepriekš to nebiju pamanījusi
Pāris km pirms mājām kkas lika man apstāties un tad sadzirdēju riktīgu troliņu un tālumā manīju arī troliņa izraisītājus – zosis un pa vidu kkur arī dzērves! Žēl, bet gājputni aizlaidās paralēli man, līdz ar to epicentrā netiku!
Tā nu ceturtdiena veiksmīgi pavadīta un patiesi izbaudīta! Kopā nomīti un noieti 65km, veiktas pārrunas un norādījumu došana 8 suņiem (saimnieki diemžēl neuzskata par vajadzību tos kkādā veidā ierobežot, lai tie neskrien virsū velobraucējiem! Žēl, ka tā!), 1:1 atrasto/neatrasto kastīšu attiecība, pabūts 3 novados, 6 pagastos un tā varētu turpināt… Taču laiks jauniem piedzīvojumiem 🙂
Santas fotostāsti 