ZALat-DAEst izbrauciens

Sen nebija būts Igaunijā, tad nu 4dien sadomājām, ka jālaiž Igaunijas virzienā paslēpņot un pie reizes arī paskatīties kaimiņzemi. Šoreiz kārts tika likta uz DA Igaunijas virzienu jebšu Veru apriņķis un kā brauciena tālākais punkts – Piusa alas netālu no Krievijas robežas. Tagad viss sīkāk 🙂

: © Santa Paegle

Pirmo slēpni ņēma Uģis un kāpa kokā pie Lugažu muižas, taču šeit teicu, ka laiks kāpt man 😀 Kas tad tur pa zarainu egli neuzkāpt? Pat izvairījos no sveķiem 🙂

: © Santa Paegle

Nākamais galamērķis aiz brokastu un ūdens iepirkšanas Selver veikalā, bija Valgas TIC. Par cik mums nebija smalkas Veru apriņķa kartes, gājām tās iepirkt, bet… laipnā un smaidīgā TIC darbiniece mums tās atvēlēja bez maksas 🙂 Kamēr Uģis vēl mēģināja urbanizētā veidā nokārtot savas dabiskās vajadzības, tikmēr tapa Valgas baznīcas foto 🙂

Karulas nacionālajā parkā Ararata kalnā. Piebraucām pie tālumā esošajām mājām un uzjautājām saimniekam, kur tāds ir. Viņš laipni norādīja virzienu un pat ieteica, pa kuru pusi labāk aiziet. Nerunājot nemaz par to, ka auto mēs atstājām viņa pagalmā 🙂

Kādreiz bija Karulas baznīca, nu tikai drupas vien palikušas! Sanāk pēdējā laikā daudz baznīcu drupu skatīt…

Lai nobildētu šo ideālo benzīntanku, speciāli apturēju auto. Sākumā pat līdzbraucēji nesaprata, kas notiek 🙂

Kārtējais slēpnītis, šoreiz Uģa un Zandas izpildījumā 🙂

Nu, šī ir lieta, ko latviešiem vajadzētu noskatīties! Lai gan, ko skatīties, ja mums taku tīkls tik mazs un slikti labiekārtots. Neesmu vēl Igaunijā gājusi pa tādu taku, kas iezīmēta tūrisma kartēs un kur zāle būtu līdz padusēm. Viss tur smuki izpļauts un samarķēts! Ir mums, kur tiekties!

Skats no torņa. Tur tālumā kā punktiņu var manīt arī mūsu 4.komandas dalībnieku – “zaļo komētu” 😀

Šajā tornī bija pat saliktas planšetes ar info, ko katrā pusē var redzēt!

Tornī satikām arī kādu piekusušu ceļotāju, kas atpūtināja ceļā nogurušos spārnus. Pēc tam jau atkal devās tālāk 🙂

Kamēr Uģis komunicēja ar vietējiem igauņu makšķerniekiem par pareizo ceļu, mēs mēģinājām “noķert” kādu Igaunijas vardi, protams, ka ar fotokameru 🙂

Šī karte mežā mums noteikti noderēs 😀

Kādreiz bijušas vējdzirnavas, bet kā sauc, labāk neprasi 😀

Rouges pilsētiņa. Iebraucot tajā, elpa vienkārši aizrāvās, ieraugot šos skatus 🙂

Stūrējot! Kopā sanāca 400 ar mazu astīti km…

Austrālija Igaunijā! Apskatot Veru pilsētiņas ezera krasta promenādi, uzdūrāmies smilšu skulptūrām. Šī bija visiespaidīgākā. Bet arī ezera promenāde ir apskates vērta. Patiesībā nebiju gaidījusi tik elegantu vietu 🙂

Prieka lēciens pēc atrasta un paņemta slēpņa 🙂 Nu, skaisti tai Veru pilsētiņā! Lielākais kuriozs bija tas, ka ejot pa pilsētiņu, satiku savus kaimiņus, kuri arī bija izdomājuši uz šejieni atbraukt 🙂

Uģis iemēģina šūpuļkrēslu 🙂 Pēc tam to darīja arī Zanda. Es šoreiz atturējos 🙂

Piemiņas vieta igauņu eposam un tā sarakstītājam Kreucvaldam.

Pēc kartes šeit bija jābūt asfaltētam ceļam. Izrādās, ka tas var nozīmēt arī asfalta čupas ceļa vidū 😀

Pie Piusa alām info centrā. Ļoti laba ideja -svārsts, kas zīmē dažādus rakstus no alām iegūtajās smiltīs

Šādi briesmonīši mitinās šajās alās. Lidojot ziemot uz šejieni 100 km rādiusā – gan no Igaunijas, gan Latvijas, gan Krievijas.

Piusu alu apkārtne. Jāpiemin, ka kādreiz šeit ieguva smiltis, pat stikla veidošanai.

Beidzot arī pašas alas! Iespaidīgi jau izskatās! Un vēl var iztēloties, kā kādreiz šeit strādāja cilvēki un krāva smiltis vagoniņos, kas tās veda ārā. Tikai daudzus gadus vēlāk smiltis sāka iegūt karjeros!

Turpat blakus ir arī karjeri. Visa tā smilšu ieguves vieta ir 5ha platībā

Vietējais veikaliņš, kas ne tikai izskatās, bet arī ir ar padomju laiku ožas pieskaņu 🙂 Patiesībā tur nopirkt varēja alu, saldējumu, kādu šoceni un dažus dīvainus koka un māla izstrādājumus 🙂

Skats no Meremae skatu torņa. Tur tālumā var redzēt arī Pečoras torņus, Krievzemē!

Vastseliina. Iespaidīgas pilsdrupas

Šis bija objekts, ko es gribēju aplūkot un man tas izdevās 🙂

Lejā pie pils ir viens no vācu pensionāriem, ar kuriem pārmijām pāris vārdus vāciski. Šie novērtēja mūsu vācu valodas zināšanas un pat jautāja, kā mēs tik labi to zinām 🙂 Vairāk gan runāja Uģis 😉 Kā saka, vismaz atstājām ļoti labu iespaidu par latviešiem uz vāciešiem 😀

Šeit var manīt, kā igauņi izmanto projektu naudas. Lai drošāk, pat piebūvē balsta stabu 🙂 Bet, lai nu kā, šajā objektā pat nav ieejas maksu!

Nu jau atpakaļ Latvijas pusē. Pie Veclaicenes pareizticīgo baznīcas. Izskatījās, ka tur vairs nekas nenotiek, lai gan stalažas saceltas kā uz atjaunošanu. Varbūt kāds kko zina vairāk?

Opekalna baznīca. Taču, lai tur nokļūtu, jābrauc gar kapiem. Braucot, iedomājāmies, kādas varētu izskatīties kāzu bildes ar krustiem fonā 🙂

Alūksne. Ar local people. Bišķi saules stars lūzis objektīvā, bet tā iepatikās tie 2 tēli ar ēnām, ka bija jānobildē 🙂

Arī šādas vietas aplūkojamas Alūksnē. Nejauši ieraudzīju šo lāci trešā stāva augstumā 🙂

Ikdienas ainiņās. Bet tas piesaistīja manu uzmanību 😀

Iededzies par Latviju pie Alūksnes ezera. Cik sapratu, tad gaismas tiltu akcijai par godu šis stabs tur stāv!

Alūksnes ezers. Bez komentāriem…

Diezgan dzīva satiksme zem tā tilta – gan ar laivām, gan katamarāniem.

Pirmā ēka izskatās kā viļņa veidā celta. Bet laikam tā nebūs viss 🙂

Šie uzsaucieni pie kapu ieejām mūs vienkārši fascinēja. Bija arī uzraksts: Dievs ir dzīvs! Nospriedām, ka tā ir ņirgāšanās…

Vēl neliels teātris kādas vietējās ģimenes izpildījumā + skats uz ezeru īsi pirms saules rieta

Tad saulriets Tempļa kalnā un Uģa bikšu cauruma atklāšana 😀

Un vēl viens skats uz Tempļa kalnu, lai tālāk jau dotos mājup. Diena paskrēja tik ātri, ka maršruts pat bija nedaudz jāpalabo, jo visu neiespējām. Nekas, būs iespēja atgriezties un to arī gribās!

Paldies Uģi un Zanda par superīgo dienu iekš ZALatvijas un DAIgaunijas!

Santas fotostāsti

Through my eyes

ZALat-DAEst izbrauciens

Leave a comment Cancel reply

Share this:

Leave a comment Cancel reply