Rudens ir piezadzies nemanot…vai arī vasara aizgājusi, tā arī neatnākot… Šādus jautājumus var uzdot ikviens, bet kamēr citi prāto, mēs devāmies uz jūru, to lūkot rudenī 🙂
© Santa Paegle
Akmeņiem netraucē nedz aukstais ūdens no jūras, nedz lietus lāses! Tie turpina plūst laika ritumā!
© Santa Paegle
Rudens vēji un no cilvēkiem tukšs jūras krasts! Te Tu satiecies ar pašu dabu un tās varenību!
© Santa Paegle
Rīgas jūras līcis ar Veczemju klints redzespunktu 🙂
© Santa Paegle
Stāv Veczemju klintis vientuļas jūras krastā, tik pa īsam brīdim kāds iemaldījies ceļotājs nāk tās skatīt!
© Santa Paegle
Ja klintis spētu runāt… Nez, ko šīs klints lūpas pastāstītu!?
© Santa Paegle
Visā savā krāšņumā…
© Santa Paegle
Vējš tik dancina smilgas un liek viļņiem skriet un sisties pret akmeņiem un krastu! Tāds tas rudens vējš ir…
© Santa Paegle
Ja nolaižas no saviem augstumiem, tad paveras pavisam cita aina!
© Santa Paegle
Un tā tie viļņi tik skrien un skrien…
© Santa Paegle
…un sitas pret akmeņiem kā negudri…laikam sacenšas, kurš augstāk tiks!
© Santa Paegle
Arī kaijas ķer vilni! 🙂
© Santa Paegle
Vai arī viļņu baidīšana!? Kurš uzvarēja, lieki jautāt! Vai tad divkājains var stāties pretim plašumam?
© Santa Paegle
Un šeit jau mēs redzam atbildi! Varbūt kādreiz…ja ne realitātē, tad sapņos 🙂
Santas fotostāsti 