Vakar vakarā dzirdot ziņu, ka šodien būs silts, galvā iešāvās doma, ka jāaizlaiž kaut kur ar velo. Brokastojot, tika pētīta karte un likti kopā iespējamie maršruta varianti. Šoreiz izvēle krita un jau braukto (gan 5 gadus atpakaļ), bet tik skaisto maršrutu uz Aumeistariem. Pirms pieciem gadiem man gāja visādi, šoreiz pa mierīgo 🙂
Pirmā foto un atpūtas pauze uz Ķīšu tilta pār Abulu. Abulu šodien sanāca šķērsot divas reizes
Trikātas skaistuļi
Pat ods iekļuvis kadrā 🙂 Bet jāsaka, ka šogad šajā pusē gana maz ziedošo rapšu lauku.
Pa slinku bija, lai līdz ceļam skrietu. Šodienas statistikā – vienreiz nokāpts no velo, 3 aizgulējušies suņi un pārējie riedami pie ķēdēm vai voljēros. Pavisam laba statistika 🙂
Tā vien gribējās te iegriezt ar velo. Bet nebija pārliecības, ka tur tālāk būs ceļš 🙂
Tā viņš tur nopozēja un tad katrs devāmies savās gaitās – es uz vienu pusi, garausis – uz otru!
Ūsiņu akmens.
Pirms pieciem gadiem soliņš bija vesels un lejā ganījās govs! Šobrīd soliņš beigts un no govs ne miņas!
Vijciema baznīciņa
Tālāk, garām ganāmpulkiem, ceļš veda čiekurkaltes virzienā. Iekšā gan neprasījās iet, savs apmeklējuma minimums šogad jau izpildīts citā reizē 🙂
Šoreiz šī vieta kalpoja par manu pusdienu vietu. Tāds relaks tur, tik baudi!
Žēl, ka šeit nevar pielikt to smaržu. Jāsaka, ka pa šo ceļa posmu man bija vislielākās bažas, zinot kā LVM ceļus mēdz nobērt ar šķembām. Bet viss kārtībā, ripoja ideāli!
Vaivariņi zied!
Bet, lai līdz tiem nokļūtu, bija jāizmanto kaķa veiklība 🙂
Realitātes šovs, kuru ilgi baudīju un nemaz negribējās doties tālāk. Gan skaņas efekti, gan intrigas, gan ass sižets 🙂
Viena no galvenajām varonēm
Re, brūklenes zied!
Sanāca braukt garām arī Cirgaļu iekšzemes kāpām, gan pati mala, bet šo to no reljefa varēja manīt!
Mežs gan ir ļoti sauss. Vienu posmu izbraucu arī pa 100% meža ceļu. Bija dīvaina sajūta – izkaltuša meža skaņa.
Šādi ceļa posmi ir jābauda!
Līdacis
Mana pirmā satiktā šajā sezonā. Nopozēja, parādīja mēli un zibens ātrumā ielīda atpakaļ mežā! Man pret viņas saiedrību nav iebildumu, acīmredzot, viņai pret manu – bija 😀
Mierkalns. Īsi pirms šī foto tapšanas, pavisam maz trūka līdz kritienam! Tāda smilšu kārta uz ceļa, ka velo bija pasmagi savākt. Labi, ka viss labi beidzās 🙂
Te kaut kur kādreiz bijis Lielais krogs. Autobusa pietura vēl šo vārdu nes. Šodien labprāt krogū ieietu 🙂
Te grūti ko uzrakstīt. Ainavas vienkārši fantastiskas. Dziesma par tiem smilšainiem krastiem man jau no sestdienas skan galvā un šodien visu dienu to visādos variantos izdziedāju 🙂
…
Šī govs droši dod daudz piena, katru dienu esot tik skaistā vidē 🙂
Aumeistari nemanot jau klāt!
Izmetu loku pa tiem. Un atkal baudīju to senatnes elpu. Gribētu redzēt, kā tur ir bijis tajos, barona Vulfa valdīšanas, laikos.
Paložņāju arī pa krūmiem, lai iegūtu labāku rakursu 🙂
Reiz bija… Aumeistaru baznīca. Šis ir bijis baznīcas labais sāns (ja skatās no torņa puses)
Vēl drupās ir norāde par baznīcas esamību. Tāpat iekšpusē pie sienas ir piestiprināts koka krusts
No baznīcas kalna paveras skaistas ainavas
Pa šo ceļa posmu gan nekad nebiju braukusi, bet, kā jau tā apkārtne, arī te skaistums uz katra metra.
Re, te arī savi Dikļi 🙂
Lobērģī pat govis pa asfaltu staigā! Tas viņu aplokos 🙂
Lobērģa aleja
Bilskas top! tika gaidīts jau kopš Aumeistariem, jo ūdens rezerves šādā siltā laikā plaka visai strauji un no Lobērģiem bija pavisam ierobežoti. Tāpēc šis topiņš tika gaidīts ļoti 🙂
Pa ceļam no Bilskas uz Brutuļiem.
Zirgu pajūgi šajā pusē nebija sen manīti. Ar to cilvēku, kas vāģos, viss ir kārtībā. Vienkārši sagribējās atpūsties, jo pirms tam sēdēja 🙂
Lisas upe. Šeit sasniedzu šīs dienas 100.km 🙂
Vēl tik pa bijušā dzelzceļa Smiltene – Ainaži posmu un 107km aizskrējuši kā nebijuši!
Lai gan daudzās vietās no šīs dienas brauciena bija būts, bet ik palaikam der tās atkal apciemot, jo laiks dara savu un daudz kas plūst un mainās. Kā arī reizēm ieraugi to, kam pirms tam pat aci neuzmeti 🙂
Šodien izminu arī 4 novadus – Beverīnas, Strenču, Valkas un Smiltenes.
Santas fotostāsti 