Svētdienas rīts tika pavadīts klusā Vaidavas ezera krastā, lai vēlreiz izietu sen aizmirstās takas un atkal to visu atsauktu atmiņā 🙂 Tad nu radās arī šis fotostāstiņš
Pilskalna avots. Iecienīta ūdens ņemšanas vieta. Ja ieskatīsies vienā no alām, pamatīsi ūdenī noslēpušos vardīti
Pats Vaidavas ezers visā savā būtībā!
Tur, tajā galā ir Rubene!
Kāds makšķernieks, kas nebijās svētdienas lietus!
Kādreiz airējama, tagad nolikta miera guļā!
Sāk jau viss lēnām zaļot! Drīz atkal būs tāds džunglis, ka nevarēs iziet!
Mazs pavasara sveiciens no vizbuļu lauka 🙂
Lietus lāses iekš ezera ūdeņiem!
Briņķu silavota ūdeņi čalojoši un skaļi traucās Vaidavas ezera virzienā!
Pamīšlapu pakrēslīte. Pierādīts, ka no šī auga nesanāks ārstnieciskais efekts, jo tas nesatur nekādas ārstnieciskas vielas! Tā vēsta dažas grāmatas!
Velo dabūt turēt manas iegribas! 🙂 Šobrīd jau gan vēl tikai mazie gabaliņi, bet ar grūtības pakāpi!
Vēl tik neliels atskats uz ezeru, pelēko un slapjo, lai dotos tālāk un atgrieztos šeit atkal pēc pavisam neilga laika! 🙂
Tiekamies ceļos un neceļos!