Jūlija pēdējās dienas sanāca pabraukāt pa Latvijas ārēm. Atšķirībā no iepriekšējiem izbraucieniem, kas pārsvarā veikti ar velo, šoreiz biju uz 4 riteņiem. Vienā dienā pabiju Gulbenes pusē, nākamajās 2 – pa Jēkabpils, Viļānu, Varakļānu pusi. Daudz te ievadā nerakstīšu, ķeramies klāt foto:
Gulbenes stacijas teritorijā var apskatīt visādus intersantus ar dzelzceļu saistītus objektus. Viens jau kā muzeja eksponāts, otrs gan vēl ejošs
Gulbenes stacija no ārpuses un iekšpuses. Iekšpusē vēl ir vēstures elpa, galvenais to nepazaudēt
Vēsture. Šādus iepirkumu maisiņus sen nebiju redzējusi lietojam
Bānītim piekrišana liela. Tūristu pūlis steidz drūzmēties, lai ieņemtu vagonus. Mēs gan izdarījām nedaudz gudrāk, noskatījām, kur pulcējas vietējie ļaudis un gājām pie viņiem, līdz ar to bānītī tikām vieni no pirmajiem 🙂
Iekšpuse vēsturiski saglabāta ar dažiem uzlabojumiem! Arī publika bija ļoti pozitīva un smaids no sejas nenozuda visa brauciena laiku 🙂
Stāmerienas pareizticīgo baznīca (pilnā nosaukumā Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca). Šī baznīca iesvētīta esot 1904.gadā. 2 gadu laikā uzcelta
Stāmerienas pils. Ar katru gadu iet zudumā. Skumji, ka tā. Kādreiz bijusi Volfu dzimtas īpašums. Itālijas piesitiens ar te bijis, kad 20.gadsimta 20tajos un 30tajos gados šeit uzturējies itāļu rakstnieks Džuzepe Tomazi di Lampedūza, kurš apprecējis Volfu pārstāvi. Ļoti ceru, ka kādreiz šī muiža atgūs savu spozmi, jo potenciāls tam ir pavisam liels
Pils īpašnieku ģērbonis
Bučauskas pareizticīgo baznīca, kurā dievkalpojumi notiekot arī katoļiem. Maza lauku baznīciņa ceļa malā, bet vienmēr cik braukts braukts garām, vienmēr skaisti apkopta.
2.dienas brauciens sākās ar Raunas pilsdrupu apmeklēšanu un pārbaudīšanu, vai viss vietā. Viss vietā, var doties tālāk 🙂
Šobrīd Raunas pilsdrupās notiek arī arheoloģiskie izrakumi. Bet izbrīnīja fakts, ka Raunā pat ķerrām ir nepieciešami numuri 🙂
Dzērbenes vietējais draudziņš 🙂
Vēveru dzirnavas
Kādā no Vēveru mājām
No Vēveru mājām paverās skaisti skati
Lietainais logs no Vēveru dzirnavām. Mums pagadījās vienkārši fantastisks gids, kurš visu izrādīja, izstāstīja un pat deva nogaršot Piebalgas ķiršus. Katrā ziņā mēs ieguvām ļoti daudz jaunu zināšanu.
Atceļā no dzirnavām izbaudījām arī šīs dienas lielāko dušu 🙂
Vēl kādas vējdzirnavas pie Ogres upes, bet nu jau vairs tikai drupas
Ogre
Cirstu muiža. Kā ļoti daudzas Latvijas muižas, arī šī ir nodedzināta 1905.gadā, bet vēlāk atjaunota. II Pasaules kara laikā te garām gājusi frontes līnija, tāpēc sienās vēl varot redzēt ložu caurumus.
Sanāca apmklēt arī vietu Ērgļos, kur atdusas Rūdolfs Blaumanis. Ok, te mūs atveda slēpnīša meklēšana
Briežukalna varavīksne
Vēl viens skats no Briežukalna uz varavīksni
Vietalvas brāļu kapu memoriāls. Izveidots 1968.gadā. Piemineklis simbolizē Lāčplēša un Melnā Bruņinieka cīņu, bet Durkļa smailē 3 trauksmes zvani aicina būt modriem par savu zemi.
Arī piemiņas plāksnes ar uzvārdiem
Vietalvas luterāņu baznīca. Arī te II Pasaules kara laikā ir gājusi frontes līnija un baznīca tajā laikā ir ļoti cietusi – ložu caurumi sienās vēl manāmi, arī lielgabalu postījumi, kas nu jau sen novērsti.
Ložu atstātie caurumi baznīcas sienās
Bet baznīcai bija savs sargs. Apskatīja mūs no visām pusēm 🙂
Odzienas pils. Skumji, bet ar katru gadu sabrūk arvien vairāk, īpaši austrumu spārns. Šī pils esot celta 19.gadsimta vidū. 1905.gadā pils nodedzināta. Vairāk par Odzienas pili var izlasīt pētījumā. Tā patiešām ir interesanta lasāmviela.
Tornis apdzīvots no stārķu puses.
Iebraucot nākamajā pilsētā
Jēkabpils makšķernieks
Daugava
Krustpils pils savādākā rakursā
Vēl pavizinājāmies pa Jēkabpili un galvenais uzdevums bija atrast kādu atpūtas vietu, kur uzcelt telti, uzkurt uguni, pagatavot vakariņas, pamakšķerēt un pārlaist nakti. Protams, kā jau moderni cilvēki, izmantojām internetu, lai atrastu ko piemērotu. Sākumā apzvanījām kempingus, kuros cena atšķīrās no internetā uzrādītā un beigās nolēmām, ka meklēsim kko pie ezeriem. Kādu laiku apbraukājuši ezerus, nonācām līdz Baļotes ezeram un tur ieraudzījām atpūtas vietas zīmi un devāmies lūkot, kas tur ir! Mūs patīkami pārsteidza šī vieta. Viss super sakopts, malciņa arī ir, tualetes būdiņās pat tualetes papīrs. Vēlāk noskaidroju, ka tas ir Krustpils novada pašvaldības īpašums, kas atvēlēts atpūtniekiem. Super!
Vakariņas tapa mēnesgaismā 🙂
Te arī pats process
No rīta pamostoties teltī, saprotam, ka ārā līst! Tā negribās celties, to arī pārliekam par stundu, jo mēs savos braucienos tik ļoti neturamies pēc laika skalas, bet vienkārši improvizējam 🙂 Bet arī pēc stundas nekas nebija mainījies.
Tā negribās jaukt nost slapjo telti
Nosaldējuši rokas un sakrāmējuši slapjās mantas, dodamies tālāk
Kad jau mašīna bija sakrauta un sākām ceļu, lietus arī pārstāja līt. Pie Neretas upes jau spīd saule
Priedēs gan vēl manāmas lietus lāses
Skats uz Plošu ezeru
Iebraucām arī Vīpē. Pie veikala “Pie Marijas” bija arī reklāmu dēlis. Šoreiz aktuāli ir kapusvētku tēma un bioloģiskā cūkgaļa. Visvairāk mūs pārsteidza pats veikals un veikalniece. Apkalpošanas kultūra vienkārši “ideāla” 😀
Marinzejas muiža, kas tagad ir Brāļu Skrindu Atašienes vidusskola. Interesants bija fakts, ka abas puses muižai ir praktiski identiskas.
Kādreiz ir bijis Borhu īpašums
Marinzejas ezers.
Te kādreiz bijusi Atašienes stacija. Bet viss jau laikam sākas ar reiz bija…
Skatu tornis pie Teiču purva. Tornis svaigs, drošs, bet kāpjot augšā baiļu sajūta nepameta 🙂 Pakāpieni ir caurredzami. Bet tad, kad jau kāpj otro reizi, baiļu sajūta jau bija zudusi 🙂
Purva plašumi no torņa skatu platformas
Vienīgi pārsteidza tulkojums angļu valodā 6.punktā. Cik man zināms, 6 baļļu vējš nav 6 m/s! Arī negaisa piemeinēšana angļu valodā ir uzskatīta par nevajadzīgu! It kā jau nieks, bet tomēr! 🙂
Varakļānu saules pulkstenis. Saule tajā brīdī nespīdēja, nevarēju pārbaudīt! Bet ideja man ļoti patīk!
Turpat arī pilsētas skvēriņš
Nākamā pilsēta, šoreiz jau izbraucot
Vēl tik aci uzmetām Varakļānu muižai
Arī Borha īpašums. Esot viens no izcilākajiem Latgales klasicisma pieminekļiem.
Trūpu Velnakmens. Interesants objekts
Viļānos Maltas upes galīgi sekla, ka suņi vienkārši pārbrien pāri. Pirms tam te gan plunčājās bērni 🙂
Kamēr pētam visādas lietas, rīta slapjums tiek mēģināts dabūt ārā no jakām 🙂
Vēl skats uz uzpludināto Maltu pirms Viļānu HES
Ornicānu tilts. Ar savu vērtību.
Piemineklis Latgales partizāņiem. Interesanta vieta – teiktu – ar dvēseli
Rēzeknes – Maltas kanāls Nagļos
Slūžas turpat. Šoreiz nolaistas, bet ejot blakus tām, diezgan savādās sajūtas 🙂
Ticēsim 🙂
Vasaras kažoks jau atstāts
Pie Lubāna varēja vērot negaisa mākoņu pārvietošanos
Vēl viens negaisa mākonis
Un atkal viens
No šī tad mēs arī beigās bēgām 🙂
Lubānas baznīca ir interesanta ar to, ka apvienotas divas baznīcas lielā un mazā. Būtu to zinājusi pirms tam, papētītu pamatīgāk. Taču saulrietā baznīca izskatījās tiešām skaisti
Vēl tik skats uz kādu Lubānas ēku, lai dotos mājupceļā.
Atkal iepazīts jauns Latvijas stūrītis. Lai gan secināju, ka pamatīgāk visu var aplūkot, esot uz velo, taču ar auto var “paņemt” lielāku teritoriju. Tā teikt, katram savi plusi un mīnusi 🙂
Pēdējo 2 dienu braucienā tā arī nesapratām, kurā brīdī esam Vidzemē, kurā – Latgalē, kurā – Zemgalē. Tās vēsturiskās robežas laikam būs jāizpēta tuvāk 🙂
Santas fotostāsti 