Fotomirkļi no septembra pirmās puses

Septembra sākums ir pagājis tādā virpulī, ka īsti atsevišķus fotostāstus neveidošu, bet salikšu vienā! Arī šobrīd tas turpina virpināties un katru dienu nāk klāt jauni notikumi un jaunas fotogrāfijas, ka visam pat neatliek laika 🙂 Tad nu sāksim no sākuma 🙂

Kopš pavasara nebija pie Amatas būts! Šoreiz bija cits mērķis, bet tas netraucēja nofotografēt kārtējo foto no Ainavu kraujas 🙂

Kā vēlāk izrādījās, šī ir Latvijas Sarkanās grāmatas 3.kategorijas sēne! Nosaukumu gan jau piemirsu 🙂

Šeit gan uzkāpusi biju pirmoreiz. Vairs nemaz nevar saskaitīt, cik reizes ir iets garām! Bet no augšas tiešām skaists skats!

Pati Amata! Bet saulīte tik skaisti rotaļājās, ka garām paiet bija neiespējami!

Sanāca arī izbraukt lokālo maršrutiņu ar velo! Bija arī patīkami pārsteigumi, piemēram, šīs tilta margas no koka! Tik ļoti iederās ainavā!

Kopš pavasara jau atvērts, bet tikai rudenī sanāca apmeklēt Koka skulptūru labirintu netālu no mājām!

Arī savs Indijas piesitiens latviešu izpildījumā 🙂

Dzelzs rumakiem sava vieta!

Jau trešo gadu apsekoju savu Latvijas Sarkanās grāmatas 1.kategorijas sēņu vietu! Arī šogad viss notiek – sēnes aug!

Reizēm jau arī daba palutina! Kad ritens ir vilkt caur krūmiem un liekas tālāk vairs nav kur, tad pirmajā klajumiņā pati daba apvelta ar skaistām baravikām!

Mežā pat SEBu mīl! Jeb gatavošanās 23.septembra sacensībām Smiltenes pusē! Šajā vietā, gan kāds varētu arī lamāt to SEBu, jo tur tāds ass līkums un koks priekšā 🙂

Viena no manām mīļākajām vietām – Niedrāja ezers! Šogad tā ir kļuvusi vēl īpašāka!

Un, protams, šajā fotostāstā neiztikt bez izveidotās Abula takas Brenguļos uz avotiņu. Bildes no šejienes ir daudz! Kā nekā skaista vieta un patriotisms par savu pagastu 🙂 Te gan sats uz Brenguļu alus darītavu!

Te arī mazā laipiņa ar soliņu! Šo vietu īpaši iecienījuši makšķernieki

Te jau pati ar oļiem uzbērtā taka rudens ietērpā!

Skaisti skati paverās no taciņas! Īpaši rudenī var baudīt un baudīt!

Un lielā laipa vairāk domāta laivotājiem! Šajā bildē gan tā līdz galam nav pabeigta!

Šogad arī vārda dienā izbraucu ārpus dzīvesvietas! Šoreiz ceļš veda uz Cēsu pilīm un baznīcu! Sen nebija būts, bet tagad atkal viss ir atsaukts atmiņā 🙂

Rudens jau iezogas arī Cēsu kokos!

Skats no Cēsu sv.Jāņa baznīcas! Šeit augšā ar biju pirmoreiz, bet, vai tas bija to vērts!? Laikam jā, jo katra pieredze ir ļoti laba! 🙂

Vitrāžas logs tajā pašā Cēsu baznīcā. Kā vietējā tantiņa stāstīja, šis esot saglabājies caur visiem Padomju laikiem! Bet visp tā tantiņa bija tik forša 🙂 Baznīcā pat pastāstīja savus piedzīvojumus pēc šausmu filmu noskatīšanās :))

Šajā vasarā iespējams strūklakās nebija tik daudz veldzi meklējušo! Jo nebija tak vasara 🙂

Otrā dienā ceļš veda uz Alūksnes un Dienvidigaunijas pusi! Šāds objekts jau ir šajā blogā, bet te var salīdzināt, kas noticis gada griezumā 🙂

Alūksnes kolāža! Tā atgādina Padomju laikus, bet tajā pašā laikā piedod vietai zināmu šarmu 🙂

Lielā Munameģa torņa pakājā ir šāda Sirds vēlmju lādīte! Labs veids, kā nopelnīt papildus naudiņu 🙂

Skats no Munameģa torņa!

Pats tornis! Atkal nerakstītais likums uzskriet virsū latviešiem, bet ļoti labi pazīstamiem! Un tā vienmēr, pat Igaunijā no paziņām aizbēgt grūti 🙂

Tamula ezera promenāde Veru pilsētā! Man tur vienmēr ir paticis – tik skaisti viss izveidots un pārdomāts!

Arī pie apstādījumiem piedomāts, lai rudenī veido skaistas krāsas!

Šo ielu varētu saukt par krāsaino māju ielu 🙂 Dažādi zaļie toņi, dzeltena, oranža, melna, rozā utt. Bet tas viss tik ļoti labi iederās! Vismaz priecīgāks skats uz dzīvi arī drūmajos gadalaikos 🙂

Villa Olga ar savu šarmu!

Veru pilsētas pareizticīgo baznīca! Arī koša!

Un te interesanta strūklaka pilsētas skvēriņā! Vasarā varētu muguras masāžai būt laba :))

Esam atpakaļ Latvijā! Vienā dienā mans ceļš veda uz Mazsalacas pusi. Te pati Eņģeļu ala! Atkal nevienu eņģeli nesatiku! Bet varbūt tomēr!?

Un pretstats – Velna ala!

Skābumbaļļas greznojums 🙂

Un pašas Neļķu klintis! Mans stāsts izrādījās pareizs par nosaukuma izcelsmi! Lai gan ir tik daudz objektu galvā, tomēr tā informācija nekur nepazūd!

-Ādam, kā sauc Tavu sievu? – Ieva, Ieva… Pareizi vien ir, tas ir Skaņaiskalns!

Šis tas arī no Dauģēnu klintīm!

Vai šis ir krusta zirneklis? Kāds var izstāstīt, kas tāds ir? Vnk šobrīd nav laika sameklēt šo sugu gudrās grāmatās!

Un vēl viena bildīte no Brenguļu takas un lielās laipas! Tagad tā ir gatava! Brauc ciemos, skati taku, baudi alu vai vietējā avotiņa ūdeni un vēro skaisto dabu! Tiekamies!

Santas fotostāsti

Through my eyes

Fotomirkļi no septembra pirmās puses

Leave a comment Cancel reply

Share this:

Leave a comment Cancel reply