Nav nemaz tik bieži 2015.gadā spīdējusi saulītē, tāpēc katru šādu dienu cenšos izbaudīt (ja vien darbi to ļauj). Katrā ziņā viena tāda diena bija, kad meklēju slēpes un kalkulēju, kurās vietās varētu būt slēpojams sniegs un devos plašumos 🙂
Laikam pirmoreiz manā slēpošanas vēsturē pāri laukiem ir skrējuši suņi! Ar velo jau ir izveidojusies sava pieredze, bet esot uz slēpēm vēl ne! Pimkārt novērtēju, ka nav teļa lieluma suņi un ar mierīgu sirdi turpināju slēpot. Brīdī, kad apnika viņu riešana, pielietoju taktiku – labākā aizsardzība ir uzbrukums – un griezu slēpes apkārt un braucu tiem virsū. Tik ātras kājas tiem nebija pat skrienot man virsū 🙂
It kā šajā ziemā sniega daudzums no lielākajiem, taču sniega savilkumus pa retam sanāk redzēt arī šosezon.
Lai vai kā, saulīte ir jau ar zobiņiem un sniegu grauž uz nebēdu! Varbūt jau tad labāk būtu – ja nav, tad nav vispār! Lai kūst tik nost 🙂
Bebri ir padarījuši savu darbiņu. Pirms pāris nedēļām to te neredzēju – varbūt vnk neieraudzīju (par to gan šaubos)
Pa rugājiem slīd labi, galvenais neuztrāpīt uz ciņiem, tad automātiskā bremze garantēta!
Šajā brīdī jutos kā tāds goliāts, kas slēpo pa liliputu mežu 🙂
Mmmm…
Tikmēr ēnā mežmalu kokus rotā sarma
…
Kā man ziemās patīk, ka lauku ceļi nav kaisīti un sāls pilni! I acij tīkami, i slēpojami, i mašīna netīra nepaliek 🙂
Santas fotostāsti 