Septembra sākumā devos uz Minheni sporta sakarā, taču pie reizes paķēru klāt arī pilsētas apskati. Līdz šim man nebija sanācis būt šeit, tāpēc jo interesantāk.
Pirms 10 visa iepirkšanās iela vēl tukša. Vēlāk gan saradās cilvēki, īpaši, ja ņem vērā, ka tās dienas vakarā bija iepirkšanās nakts.
Pa reizei arī kāds skaists nams – cits arhitektoniski, cits šādi ar puķēm rotāts.
Eju tālāk pa ielu, skatos tauta pulcējas laukumā pie šīs ēkas, skatās uz augšu un arī pulkstenī. Bija bez 8 vienpadsmit. Domāju pagaidīšu, un re, tāda laba “izrāde” balkoniņā bija 🙂 Un tas patiesi reāli piesaista tūristus – 12 minūtes neatrauj skatienus no turienes.
Tirkīzzilais ūdens piesaistīja manu acu skatienu. Diemžēl līdz manīm nav nonākuši kādi fakti par šo strūklaku.
Cenas sēnēm tā neko. Gailenītes no 20 EUR/kg, baravikas no 36 EUR/kg. Un cilvēki pērk!
Kastaņus gan vēl nekur necepa. Laikam pa īstam sezona vēl nav sākusies!
Vietējā tirdziņā visādi sakisti darinājumi. Te visi satupināti uz koka.
Vajag zāli uz bruģa? Būs zāle uz bruģa 🙂
Vienu vakaru iznomāju velo un aizminu līdz Angļu dārzam. Skaisti tur! Atkal ieraudzīju lietas, ko mēs Latvijā nemākam vai negribam likt lietā. Starp citu parks ir lielāks kā Ņujorkas centrālais parks.
Šāds šoreiz bija mans velo. Ripoja ļoti labi, vienīgi ķēdi prasījās saeļļot 🙂
Olimpiskais parks. Te vēl atgriezos citu dienu, jo tā vieta man tik ļoti patīk. Kustība, zināms miers un daba – fantastisks salikums
Piemiņas vieta 1972.gada olimpisko spēļu bojāgājušajiem dalībniekiem. Šo notikumu tā līdz galam nezināju, bet, apskatot šo vietu, izlasīju vēl vairāk informācijas. Nudien skarbi!
BMW pasaule. Tā kā šīs auto marka mani neinteresē, tad iekšā nemaz negāju 🙂
Atkal pārliecinājos, cik fantastiska veloinfrastruktūra ir Vācijā.
Izrādās nakšņoju velobraucējiem draudzīgā hostelī. Vispār manā istabā arī viens tāds mitinājās, to nospriedu pēc Ortlieb somām 🙂
Krosmintona turnīra atklāšana bija uzticēta šiem kungiem, kas ar jaudīgu salūtu satricināja puspilsētiņu 🙂 Un jā, turnīrs norisinājās Firstenfeldbrukā.
Vietējā skola ar brīvi pieejamu kāpšanas sienu pie sporta zāles. Augsta nav, bet vienalga forši, kur bērniem izkāpelēt.
Skola labajā pusē, sporta zāle kreisajā. Trepes – tā īsti nebija skaidrs, kāpēc tās tur. Arī vācieši nemācēja paskaidrot 🙂
Pasta party pirmās dienas pievakarē. Kā punktiņš uz i pēc garās dienas.
Otrā dienā izdarīju visu, kas darāms un ātrāk aizgāju no sacensību vietas, lai vēl uzmestu aci pilsētiņai, kurā tika pavadītas divas dienas.
Pilsētiņa zināma pēc sava klostera. Bijušā.
Atradu zīmīti, pie kuras bija jānobildējas. Šī jau man tāda tradīcija sāk palikt 😀
Pie klostera atradu arī draudziņu 🙂
Klostera baznīca un tad jau ceļš mājup. Tas gan izvērtās gana interesants. Lai tiktu līdz Minhenei, izmantoju S-Bahn pakalpojumus. Man bez pārsēšanās jātiek līdz manai stacijai. Vienā stacijā onka pa mikrofonu, vāciski kko nesaprotamu nomurmulē (vācu valodu saprotu). Puse pasažieru izkāpj, otra puse paliek. Domāju, man līdz galvenajai stacijai, gan jau šis arī tikai līdz turienei brauks. Pēc pabraukšanas garām pirmajai pieturai, palikušie pasažieri sāk manāmi rosīties. Beigās jau visu kopā pasmējāmies un padiskutējām un izlaida mūs galapieturā. Taču kā atpakaļ tikt? Nav ne jausmas! Noskatos, dāmas, kas brauca kopā ar mani, dodas uz priekšu. Domāju, pasekošu, varbūt nonāku pie pareizā U-bahn un tadāāā! tā arī notiek. Paldies viņām par to! 🙂 Nu re, arī precīzajā Vācijā visādas šaizes notiek.
Pēdējās dienas rītā vēl devos uz Olimpisko parku, lai uzkāptu Olimpskajā kalnā, ko neizdarīju pirmajā dienā. Skaists un varens skats
Tikai 45 gadus vēlāk! Tikai 1972.gadā latvieši startēja zem PSRS karoga
…
Vēl saglabājušās norādes, kurā vietā katra delegācija dzīvojusi
Tā bija PSRS izlases mājvieta, respektīvi, te dzīvoja arī Latvijas olimpieši, piemēram, šķēpmetējs Lūsis.
Pa ceļam
Jaunākā modes tendence ielu mākslā 🙂
Piektdienas vakarā te strūklaku nebija, bet bija uzslieta lielā skatuve. Pirmdienā – pilnīgi cits skats 🙂
Mājup ar jauno Bombardieri! Tāds tas pāris dienu ceļojums uz Minheni bija. Gribētu jau ilgāk, bet pēc dienas sekoja jau cits lidojums uz citu valsti!
Santas fotostāsti 