Sākotnēji šajā dienā bija plānota cita aktivitāte ārpus Tokijas, taču plānus mainīju un paliku Tokijā, lai apskatītu Tokijas torni (Tokyo Tower). Augšā gan nekāpu, jo tas zemāks kā SkyTree tornis.
No rīta devos uz Tokijas staciju. Izejot ārā, pārsteidza tās arhitektūra starp modernajām celtnēm. Turpat arī viens gleznošanas pulciņš centās to iedabūt savos darbos.
Ejot cauri darījuma centram (nu vismaz es tā domāju, ka tas tāds bija :D), uzmanību piesaistīja dažādas skulptūras. Šī, piemēram, ataino cilvēkus divās rindās!
Pagaidām te kluss un mierīgs. Varbūt jau arī, ka visi strādā, jo viņi patiesi darbā pavada daudz laika.
Starp debeskrāpjiem ir arī tādas jaukas vietas kā šī. Te patīk gan cilvēkiem, gan kāds putns te ielido. Arī mazas strūklakas atdzīvina ainavu.
Drīz vien jau nonācu pie lielāka parka. Šis tik tiešām ir skaists un cilvēkiem patīk. Laikam jau Tokijā īsti neatrast vietu, kur nebūs cilvēki 😀
Pa ceļam arī kādas ogas. Jāsaka, ka flora te ir absolūti savādāka kā Latvijā un atpazīstu tikai dažus augus!
Šo puķi sauc Higanbana (japāniski) vai Red Spider Lily (angliski). Tās uzziedēšana simbolizē rudens sākšanos 23.septembrī, kura japāņiem ir brīva. Bet šai dienai vēl ir simboliska nozīme, jo sākas laiks, ko mēs Latvijā saprotam ar veļu laiku. Ar 23.septembri naktis paliek garākas par dienām. Amariļu dzimtas augs ar indīgiem sīpoliem, ko labrāt izmanto rīsu audzētāji, lai tiktu vaļā no grauzējiem. Re, vismaz par vienu augu šo to uzzināju. 🙂
Parciņā dažādi akmeņi, arī šis – no Skandināvijas atceļojies piecdesmitajos gados.
Pirms pusdienslaika parkā nebija sevišķi daudz apmeklētāju, taču bieži japāņi parkus un zaļās zonas izmanto, lai paēstu līdzpaņemtās pusdienas. Un, starp citu, suši ir fast food 🙂
Arī palmas parkam pa vidu, kas gan nevar sacensties ar debesskrāpjiem augstuma ziņā
Tempļi šajos pilsētas džungļos bieži vien pazūd.
Varbūt kādam makšķerei vajag jaunu baumbuskātu? 🙂
Te arī ir – Tokijas tornis. SkyTree tornis man tomēr labāk patika, taču jāapskata bija 🙂
Pie torņa interesanta vides objektu kompozīja ar kārtējiem japāņu animatoru izgudrojumiem. Sasmējos par to plāksteri 😀
Blakus Tokijas tornim ir ļoti skaists parciņš. Droši vien nebūtu iegājusi, ja ne slēpnis (tos gan šoreiz nevar lielā skaitā atrast – pārāk daudz cilvēku apkārt). Ideāls risinājums seklām upītēm un nav jāiespringst uz tiltiņu būvēšanu un atjaunošanu
Te arī blakām ūdenskritums. Vispār fascinē Tokijas parki, nereti tajos ir mākslīgi izveidotas dabīgas sistēmas. Upītes, ūdenskritumi, akmeņi utt.
Pie torņa noskatījos arī senioru dāmu kroketa spēli. Vecumdienās arī šai pievērsīšos, tik baidos, ka man kompānijas nebūs 🙂 Tur dāmas atnāk (cik saprotu parkā ir nodrošināts inventārs. Ir tāds skapis, kur visu salikt) un kopistiski uzspēlē kroketu. Ar patiesu interesi noskatījos viņu darbībā. Arī citā parciņā manīju ko šādu. Šī dāma, piemēram, bija ļoti precīza.
Pēc tam vēl aizgāju līdz Asakusai, kur jau pabiju 3.dienā. Šoreiz mērķis bija suvenīru nieki. Pasūtījums taču jāizpilda 🙂 Šeit redzama japāņu slavenību rokas nospiedumi!
Senais ar moderno te iet roku rokā
Ja pareizi sapratu, tad šī ir korokkes tirgotava. Tas ir ēdiens līdzīgs kroketēm, tikai plakans, ar gaļas un sīpolu pildījumu. Pārdod karstu un papīrā. Iegaršojās jau tad, kad to ēdām kopā ar japāņiem un šoreiz notiesāju arī vienatnē 😀
Kopā ar japāņu skolēniem, kuriem bija uzdots uzdevums, aptaujāt ārzemniekus. Jāsaka, ka puisim, kas ir aiz kadra angļu valoda bija pat ļoti laba. Meitenēm ne visai. Sapratu vienu, ka viņi it nemaz nezina, kur ir Latvija. Nu nekas, tagad vismaz kartē apskatīsies un zinās! Gadījās viņiem eksotisks ķēriens 😀 Pēc tam vēl vienu grupiņu redzēju
Te vēl viens skats uz templi, jo nākamajās dienās vairs nav to paredzēts apmeklēt
Vakars jau laižas pāri pilsētai. Jāsaka, ka pēc plkst. 18:00 te paliek tumšs. Bet silts šā vai tā un reizēm pat foršāk izstaigāties pa vakaru, kad nav tik karsts
Vakariņās Japānas bumbieris. Ar šo man sacienāja japāņu draugi un man tas ļoti iegaršojās, ka gāju vien iepirkt. Japānā ir ļoti interesanti, ka augļus un dārzeņus pārdod uz skaitu nevis kilogramos kā pie mums. Bet šis auglis patiešām ir gards. Rakstot rakstu pat sagribējās, ka jāiet vien uz virtuvi tam pakaļ 🙂
Santas fotostāsti 