Uz Laško pēc alus

Tā varētu teikt, taču šoreiz tas nebija īstais iemesls manam apmeklējumam šajā mazajā un skaistajā Slovēnijas pilsētiņā. Bet sāksim visu pēc kārtas. Marta vidū, kad Latvijas klimatiskie apstākļi ir tādi kā ir, bija ieplānots doties uz Slovēniju uz krosmintona turnīru. Jau pirms izbraukšanas secināju, ka tur ir krietni siltāks un patīkamāks laiks, kas arī piepildījās realitātē.

Sākumā mans ceļš veda no Rīgas uz Berlīni, tad tālāk uz Venēciju.

Pārnakšņojusi Mestrē, no rīta, ejot uz vilcienu, pa ceļam atklājās visādas interesantas lietas, piemēram, šī baznīca.

Beidzot sanāca apmeklēt to izslavēto Venēciju un skatīt to savām acīm. Principā tā kā esmu uz salas, tad ļāvos tā brīža sajūtām un devos, kur acis rāda. Pat nenojaušot, kur ir slavenie tūrisma objekti (tiem gan uzskrēju virsū), nezinot, kur paliek stacija. Vienkārši iet, skatīt un baudīt

Ķibele ar personīgo transportu

Pilsētas ainiņas. Itālijā diezgan tipiski

Gaismas un ēnu spēles kādā no mazajām Venēcijas ieliņām

Kā jau Venēcijā, viss notiek ar laivām vai ratiem. Te vietējais ZAAO (atkritumu apsaimniekotājs) devies rīta apgaitā.

Galvenā iela – Lielais kanāls

Nu re, arī svētā Marka laukumā nokļuvu.

Te gan iekšā netiku, jo ar mugursomām nelaida un maksāt par bagāžas nodošanu negribējās.

Vienīgos baložus redzēju šajā mazajā ūdens peļķītē pie kādas nedarbojošās strūklakas

Karnevāls beidzies, bet maskas turpina savu gājienu. Pat sanāca ieskatīties kāda masku veidotāja darbnīcā. Tur gan foto neuztaisīju 🙂

Maskas arī magnētiņu formā

Vēl viens Venēcijas simbols – gondolas. Pēc novērojumiem jāsaka – ja nebūtu japāņu tūristu, gondoljēriem klātos gana grūti. Cenas jau arī nav no mazajām 🙂

Atradu sev jaunu stikla braucamo miniatūras formā 🙂

Kāda venēcieša durvju rokturis

Citam atkal šāds

Netūristu zona. Klusi un mierīgi

Vietējās dāmas

Pirms darba

Gondoljēri dažādi – citi piedomājuši pie stila, citi vienkārši. Sanāca dzirdēt arī speciāli pasūtītu mūziku, solista un akerdionistes izpildījumā, gondolā. Skanēja ļoti labi

Svētā Marka laukums un Dodžu pils otrā pusē, kur arī visvairāk tūristu apgrozās

Vēl kāds masku stends

Tā teikt – aizvedu apavus uz dzimteni 🙂

Pēdējais foto no Venēcijas. Jāsaka, ka man ar nepilnu dienu pietika Venēcijas apskatei. Ūdens un akmens un koka pāļi, bet ir pierasts pie zaļuma un tas tur trūka. Plus nenormālie tūristu pūļi – nogurdinoši.

Tālāk mans ceļš veda uz Ļubļanu.

Iebraucu gana vēlu un uzreiz devos uz hosteli. Otro reizi redzu trīsstāvu gultas, bet jāsaka, ka šis bija vislabākais hostelis, kur nakšņots, skaitot kopā vietu, naktsmieru, brokasti, personālu un citus apstākļus. Mazs, taču ļoti mīlīgs hostelis – Hostel Tivoli.

No rīta jau devos savā Ļubļanas apskatē. Slovēnijas galvaspilsēta, bet visas interesantās apskates vietas koncentrētas pārsvarā centrā jeb vecpilsētā. Pa ceļam uz turieni, izgāju cauri Tivoli parkam, kur aplūkoju arī ārpustelpu fotogrāfiju izstādi. Ļoti, ļoti patika ideja, jo tāda ceļotāja kā es, reti, kad iegriežas kādā mākslas izstādē.

Elements no sv.Nikolaja katoļu baznīcas. Tur ir atkal kāds stāsts, jo viena daļa uz šīs sienas bija pamatīgi cilvēku roku nopulēta 🙂

Tīri saimnieciska lieta – piena aparāts. Šis varētu būt labs piemērs arī Latvijai, tikai nezinu, cik to ir viegli/grūti ieviest mūsu birokrātijā

Sveču kiosku pirmoreiz redzēju Zagrebā, bet vienmēr tie izraisa smaidu 🙂

Viens tiltiņš ir atvēlēts slēdzenēm. Tā teikt Mīlestības tilts, lai gan oficiālais nosaukums tam ir cits.

No sākuma nesapratu, bet tad man aizgāja, kas tas ir domāts – wow, Ljubljana!

Vēl tik līdz pilij jāuzkāpj! Var jau, protams, izmantot funikulieri, bet kāpēc tad kājas ir domātas? 🙂

Pa ceļam fantastiska sniegpulkstenīšu nogāze

Tā pils izskatās no iekšpuses. Ieejas maksas te nav, izņemot, ja gribi uzkāpt tornī (bez tā var iztikt, jo ir bezmaksas skatu laukums) vai apmeklēt tur esošos muzejus

Skats no augšas. Sākumā nodomāju, re, mākoņi sāk parādīties, taču ieskatoties dziļāk, sapratu, ka tās ir kalnu sniegotās virsotnes 🙂

Viss tā saziedējis, ka tā vien prasās, katru pasmaržot un neatraujot acis, izbaudīt 🙂

Ejot cauri tirgum, pilnīgi pirksti saniezējās pie stādu stendiem – salātiņi, garšaugi, puķes.

Vēl skats uz Ļubļinicu un Franciskāņu baznīcu

Pabaudīju sauli parciņā pie Urzulīnas baznīcas un devos jau uz staciju, lai brauktu uz savu galamērķi – Laško.

Iebraucot Laško, sapratu, ka te ir vēl siltāks. Pa ceļam uz viesnīcu baudīju skaistos kalnu skatus. Attēlā redzamais ir augstākā virsotne Laško tuvējā apkārtnē – Hums (585 m v.j.l.)

Pēc iečekošanās viesnīcā, devos aplūkot mazo pilsētiņu ar savu lielo alus darītavu. Kā man viens vietējais stāstīja, tad Laško ir pazīstama ar divām lietām – alu un termāliem baseiniem (SPA).

Arī te viss zied un plaukst. Spēj tik baudīt

Dzeltenās prīmulas varēja sastapt ik uz soļa – gan kalnos, gan pilsētas parkos un kopā ar zilajām vizbulītēm tās izskatījās satriecoši 🙂

Pie Laško pils. 80tajos gados te bijušas pamestas pilsdrupas un ar Laško alus darītavas rūpi tās atjaunotas un pils ieguvusi jaunu dzīvi. Tagad te iekārtots arī prestižs restorāns, kas izmanto vietējo produkciju. Starp citu, pamanīju pavāru, kas lasa kādus augus pils nogāzē 🙂

Skats no pils

Kādreiz no baznīcas uz pili (vai otrādi) esot vedis slepena eja. Nostāsts tāds! Tikpat kā pie mums 🙂

Iepriekšējā vakarā pirms sacensībām, domāju aiziešu apskatīt, cik tuvu sporta zāle no viesnīcas. Izrādās tieši 2 minūtes ar kājām 🙂 (attēlā ceļa galā arī sporta zāle manāma)

Atklāšanas ceremonijā bērni un jaunieši iznesa karogus. Latvijas karogu iznesa vismazākā meitenīte 🙂

Darbiņš paveikts 🙂

Pēc apbalvošanas ceremonijas man svarīgi bija ātrāk tikt kalnos, jo pirms mačiem biju domājusi, ka varēšu vienu dienu veltīt garai pastaigai kalnos, taču sanāca īsā 🙂 Putnu barotava pie kādas mājas

No kalna visu labāk var saredzēt

Arī te viss zied un smaržo. Plus vēl mežos (un tie Slovēnijā ir ap 60% no visas teritorijas) aktīvi savas dziesmas steidz izpildīt putni.

Jo augstāk, jo skati skaistāki. Savinjas upe uz Celjes pusi

Klinšu bluķi

Vēl kāds zig-zag ceļš no Huma

Hums sasniegts!

Pat ierakstījos grāmatā! Tāpat parunājāmies ar kādu slovēni.

Pretējā pusē Baznīcu taka. To gan nesanāca iziet, taču taku tīkls tur fantastisks. Un arī staigātāju ļoti daudz un dažāda vecuma kalibra.

Laško alus darītava

Hums apmeklēts, dodos pa otru pusi lejā

Pa ceļam vēl satieku kādu skrējēju. Ejot tur gana liela slodze, bet skrienot… Laikam jau pierasts!

Klinšu bluķi ik pa laikam blakām

Mazajā Humā arī ierakstījos! Lai priecājās, ka kāds no Latvijas te ar’ staigājis 🙂

Lēnā garā jau sāka krēslot, tāpēc devos lejā. Govis gan uz ceļa nesatiku 🙂

Vēl tik saulriets kalnos un atpakaļ uz viesnīcu, lai krāmētu somas un dotos māju virzienā.

Vispirms gan vēl apgāju vienu loku pa Ļubļanu un apskatījos, kas pa nedēļas nogali mainījies,

Koki zaļāki palikuši. Jāteic, ka Ļubļana ir 2016.gada zaļākā Eiropas galvaspilsēta. Un tam es varētu arī piekrist, jo te es jutos ļoti labi. Un visā Slovēnijā. Iesaku visiem tur aizbraukt. Arī vietējo cilvēku attieksme ir visnotaļ pozitīva un saskāros ar fantastisku izpalīdzēšanu un cieņu.

Tālāk jau mans ceļš veda atpakaļ uz Itāliju, no kurienes caur Berlīni lidoju arī mājās. Bet vēl mazliet par šo kompāniju. GoOpti piedāvā transfērus uz dažādām vietām par gana zemām cenām. Un šoferi ir tik forši – var redzēt, ka strādā darbu, kas patīk. Ceļā no Itālijas uz Slovēniju, es ļoti daudz ko uzzināju par Slovēniju. Arī viena blakussēdētāja padalījās ar informāciju par dažādām lietām. Tā jau ir, ceļojot jābūt atvērtam un Tu saņemsi krietni vairāk!

Maziņš rezumē – nebiju gaidījusi, ka Slovēnija tik ļoti būs man tuva un patīkama zeme. 100% jau nevar garantēt, bet domājams, ka tur noteikti atgriezīšos, lai izpētītu un iepazītu to krietni vairāk!

Hvala! (Paldies!) 🙂

 

 

Advertisements