Viss sākās ar nejauši vecajās avīzēs atrastu rakstu par Galiņsalu. Dzimtais pagasts, taču tas apgabals tā īsti vēl nebija pētīts. Tagad bija iemesls 🙂 Šaubos, vai maz daudz cilvēku zina par šo nosaukumu un tur notikušajiem notikumiem! Tagad sekos pats raksts (Liesma, 1990.gada 8.decembris):
Ja tā ir tā vieta, kuru domāju un kuru šodien apmeklēju, tad tur vairs nav ne pļavu, ne ogulāju. Kādu vecu, vecu nogāzušos un gandrīz jau satrūdējušu ozolu gan manīju…Varbūt tas bija rakstā minētais!?
Tagad gan neliels fotostāstiņš par šodien redzēto. Un šoreiz, kā par brīnumu, prāts bija ņēmis virsroku un izvairījos no liekiem piedzīvojumiem (mājās tiku ar sausiem zābakiem 🙂 )
Viss apbērts ar pūdercukuru 🙂
Brūklenītes tagad īpaši gardas! Gluži kā no saldētavas izņemtas, bet te var baudīt naturālā veidā – no krūma!
Arī smilgas nosirmojušas
Sākumā jau ideāls ceļš, lai gan šodien nesūdzos ne par vienu ejamo (brienamo) gabalu, jo visur bija skaisti un baudāmi
Vēl viens apsarmojušais
Jaunākā delikatese – pūpēži pūdercukurā 🙂
Nejauši atradu kādas mājvietas. Bija mājās pētnieciskais darbs pa vecajām kartēm un rezultāts ir atrasts! Tās ir bijušas “Līču” mājas. Kas ar tām noticis, gan vēl nezinu, bet noteikti mēģināšu noskaidrot
Suņu būda vēl itin labā stāvoklī…
Mednieku formējums “Gauja” netālu no šīm mājām sev uztaisījuši tādu kā darba vietu. Ar “Vidzemes piena” furgona kasti, nelielu nojumi, dīrājamo statīvu un…
…improvizētu šautuvi
Pierādījumi vēl uz vietas, taču izskatījās, ka kādu laiku tur neviens nav bijis
Gaiss gan tajā apkārtnē tīrs. Visi vecie koki noauguši biezām bārdām!
Zaļums dabā vēl ir!
Šķiļās mazā piepīte 🙂
Šodien īpaši daudz mežā varēja skatīt sarmas ziedus. Daba izpaudusies bija pamatīgi – no iesācēju darbiem līdz īstam profesionālismam!
Kas tad tas tāds ir? Sarmas ziedi atgādina cukurvati uz kociņa. Šī dabas parādība ir īpatnējs sarmas paveids, kas, iespējams, rodas, kokam sasalstot un caur porām izspiežot ūdeni, kas, savukārt, sasalst, veidojot garus pavedienus. Iespējams, tas ir tikai viens no iespējamiem rašanās viediem. Papurinot baltie pavedieni viegli sabirst.
Sarmas ziedi sastopami visai reti, Latvijā novēroti purvainās vietās (bet ne tikai), ap 0oC temperatūrā.
Līdzīgi pēc izskata sastapti arī uz pazemes bunkura sienām.
Angļu valodā saucas: Frost Flowers. (avots: http://www.dziedava.lv)
…
Šis bija īpaši skaists un liels
Kam austiņu?
Katram savs darbiņš darāms!
Iespējams šis ir tas ozols, par kuru runāts rakstā, taču visticamāk, ka tomēr nav!
Paparde Galiņsalā
Sēnes vēl mežā ir! Droši var doties pa brīvdienām pasēņot 🙂
Paklājs
Iespējams, te kādreiz ir plūdusi Gauja. Patiesībā, ejot pa Galiņsalu, sajūta visu laiku bija, ka Gauja ir labajā pusē (realitātē kreisajā pusē). Plašās vecupes dara savu
1:0 liepas labā 🙂
Pat dzilnas ir sākušas demolēt mazos tiltiņus 🙂
Vasarnīcas tukšas!
Dūku māju drupas
Tik vēl pāri Rušupītei (man gan labāk patīk upītes otrs nosaukums – Dedums vai Dedumupīte) un pārgājiens-ekspedīcija noslēgusies uz pozitīva viļņa!
Santas fotostāsti 