Pienācis jau jūlijs, bet tā pa īstam vēl nemaz nav baudītas jaunas velotakas un baudītas skaistās Latvijas ainavas! Šis tas jau ir bijis, bet neko daudz! Tad nu šodien izlēmu, ka jādodas uz pāris stundām pa zināmiem un pilnīgi nezināmiem ceļiem! Tālāk viss nelielā fotostāstiņā un atskatā 🙂
© Santa Paegle
Vientuļais liecinieks lauka vidū. Ceļā uz Mārsnēniem!
© Santa Paegle
Ja maijā nesanāca pabaudīt ziedošo rapšu laukus, tad tagad ķeru katru momentu 🙂
© Santa Paegle
Ceļa jūtīs!
© Santa Paegle
Vasara ar savu skaistumu un smaržām! Tas ir tas, kas primāri cilvēkam ir vajadzīgs!
© Santa Paegle
Akmeņi un koki, gan jau nojaut, kas par vietu! Ja nē, pačukstēšu – kapsēta!
© Santa Paegle
Zilo lupīnu lauks. Izrādās zied pilnos ziedos arī šobrīd!
© Santa Paegle
Kolhoza laikos meliorētās pļavas, šodien īsti nevienam nav vajadzīgas! Žēl, ka tā !
© Santa Paegle
Krāsu spēles dabā!
© Santa Paegle
Raunas pakalni!
© Santa Paegle
Pat Raunā ir sava strūklaka! Super!
© Santa Paegle
Raunas pilsdrupās! Visu izsaka norāde! Taču acīm gan tur ir ko redzēt!
© Santa Paegle
Vēl viens gabaliņš no varenām Raunas pilsdrupām!
© Santa Paegle
Raunas baznīcas tornis tepat vien ir, tik jāpastiepj solis un jāiekāpj 🙂
© Santa Paegle
Raunas otrajā krastā 🙂
© Santa Paegle
Skaistie Latvijas skati! Ja nemaldos, tad tas pakalns ir Zilaiskalns 🙂
© Santa Paegle
Latvijas kalnos 🙂 Bet šie mazie celiņi ir tik fantastiski riteņbraucējiem – ne trepe, ne satiksme! Ideāli!
© Santa Paegle
Velnaģīmju ganāmpulks tik ļoti iederās Latvijas ainavā! Īpaši tajā kalnainajā daļā 🙂
© Santa Paegle
Labības lauki Latvijas pakalnos! Mmmm…
© Santa Paegle
Vēl neliels skats uz Zilokalnu!
© Santa Paegle
Un skats pār plecu uz Strantes vējdzirnavām, lai dotos mājās! Pēdējie 5km ir miglā tīti, jo enerģijas patēriņš bija lielāks kā vajag! Taču visumā veloizbrauciens bija fantastisks – kā lidojums caur Latvijas laukiem! Tikai vienu nesapratu, kāpēc ir jālabo Raunas – Smiltenes ceļa asfalta segums, ja no tā nav nekāda labuma. Tie ielāpi jau krata vairāk kā tās bedres 🙂
Santas fotostāsti 