Tuvāk vai tālāk tiek braukts katru dienu, bet ne vienmēr ir fotokamera līdzi. Dažreiz var izlīdzēties ar telefona palīdzību, bet citreiz saproti, ka nav vērts pat to ņemt ārā, jo TĀDU mirkli nevar iemūžināt – tas ir jābauda dabā! Ir redzēti dažādi savvaļas dzīvnieki, dažādās situācijās, taču tas paliek atmiņā un Tev to parādīt nekādi nevarēšu 🙂 Iespējams, ka biežāk mītajos ceļos, es jau vairs nekā nepamanu… taču labi padomāju, sapratu, ka tā nav viss! Pamanu un elpoju! Brīvdabā var saelpoties un sajust tādas smaržu gammas, ka nevienā flakonā tādas nedabūt! Bet labi, tālāk sekos fotogrāfijas… 🙂
Dabā ir tik fantastiskas krāsas! Jāmāk tik tās saskatīt!
Kā braucu garām rudzu laukiem, tā ausīs sāk skanēt dziesma “Ejot cauri rudziem” (gan jau, ka nosaukums ir cits) Roļa izpildījumā. Tas spilgti iesēdies no seniem laikiem, kad Apē bija kkādi piedzīvojumu mači 🙂
Mieži vēl vietām zaļi, taču visa labība sāk krāsoties un rudens, neizbēgami, tuvoties!
Uz Vijciemu braucot, uzdūros kukurūzas laukam. Būs uz turieni jāaizšauj rudens pusē, lai pamielotos ar vālītēm 🙂
Mazulītis pa ceļam uz čiekurkalti! Speciāli fočēju, lai fonā mana arī ziemas barību 🙂 Teikšu godīgi, dabā šis skats bija vienreizējs!
Kādu vakaru izšāvām uz ex Līču sanatoriju. Varu tik iztēloties kādreizējo varenību – šobrīd no tā vairs nekā nav. Žēl… Bet bijušajā kultūras namā, Cēsu alus taru gan var manīt. Tā gan kādu laiku tur ir gulējusi 🙂
Pašiem ir bijuši arī savas sacensības – tā vismaz noprotu pēc numuru daudzskaitlības vienā no ēkām. Bet devīzei piekrītu 100% KUSTĪBAS = DZĪVE
Pekas pilskalns. Lielākā vilšanās izbraukuma laikā! Novadā tik slavēts un daudzināts un še tev, aizaudzis ar nātrēm 😦 Ja jau tik ļoti vajag, tad arī sakopuši būtu (šis vairāk domāts uz interešu grupu), potenciāls tūrismā ir!
Ceļmalas skaistumiņš. Ar latīniskiem nosaukumiem neaizraušos un arī īsto sugu latviešu mēlē negribas meklēt!
Šādus skatus nākas redzēt itin bieži un tad arī rodas diskusijas. Kāda velna pēc tas viss bija jāpamet un tagad jāveido viss no jauna!? Es saprotu, vajag modernizēt utt, bet šie skati ir jau pārlieku daudz Latvijas teritorijā un ne tikai te!
Šeit pat iekšpuse tīri labi izskatās!
Vēl neliela celtne fermas kompleksā. Starp citu šis viss ir bijušā kolhoza “Kaugurieši” teritorijā.
Poligons ar vēl eksistē – tik tā zāle pārlieku liela saaugusi 🙂
Kāds tomēr nav nosargājis savu saulessveci!
Latvijas bagātība, kuru nemākam izmantot lietderīgi! Katrā ziņā izplatās gana ātri!
Skaisti! Latvijas dabā iederās, bet ne tik lielos apmēros 🙂
Mūrmuiža. Vienmēr, kad līdzi ir fotokamera, nevaru šādu skatu dabūt. Šoreiz ar tikai ar telefonu, bet nu skaisti! Tagad Beverīnas novada administratīvais centrs.
Šī bilde tapa, pat griežot velo atpakaļ! Pabraucu garām un sapratu, ka mājas vārds saskan ar fonu aiz tā! Skaisti un tas viss manā pagastā 🙂
Tas tā īsumā, bet gan jau drīz būs atkal kādas fotogrāfijas, ko šeit ievietot, jo piedzīvojumu ir daudz, bet ne vienmēr ir ko publicēt!