Šis velobrauciens bija spontāns, nekas iepriekš plānots! No rīta pamodos, paskatījos ārā pa logu un sapratu, ka šī diena ir kā radīta veloizbraucienam. Tad sametu pāris noderīgas lietas somā un lecu velosipēdam virsū, lai mītu pedāļus uz Strantes vējdzirnavām. Jāsaka, ka maršruts pārveidojās gandrīz pie katra krustojuma 🙂
Pirmais vērtais apstāšanās mirklis bija pa ceļam uz Mārsnēniem pie plaša kukurūzu lauka. Uzreiz ienāca prātā ‘Kukurūzu bērni’ 🙂
Viens tāds tika arī manās rokās. Mazais matainais, kas ieģērbies nez cik kārtās 🙂
Kad izģērbj, tad mati kļūst garāki, bet pats tievāks. Bet gards gan! Tas bija tas, ko tajā brīdī vajadzēja 🙂
Uz laukiem rosība notiek pilnā sparā! Kombaini kuļ, traktori vālo, tin rulonus un vadā graudus 🙂
Kur tad es bez džungļiem? Šoreiz sanāca tāds īsāks posms un ne tik slapjš 😀 Un te jau gar griķu lauku mīšana pavisam viegla 🙂
Braucot caur džungli, uzdūros arī kkādas robežstabiņam. Interesanti!
Mani braucamie ceļi – mmmm… Tādi skati vnk noaglina :))
Un te jau pašas Strantes vējdzirnavas. Laika limita dēļ, nepiebraucu pavisam klāt, bet arī no šejienes izskatījās pietiekami iespaidīgi!
Vējdzirnavas un apkārtnē esošā ainava
Izpaudos kā nu mācēju! 🙂
Neliels atpūtas brīdis pirms došanās mājup.
Strantu ezers. Pieejot tam, šoreiz pievērsu papildus uzmanību augsnes sastāvam 😀 Negribējās atkal iestigt līdz ceļiem :))
Un tad jau ceļš mājup! Sanāca veiksmīgi izbraukt zemes ceļus, jo ar putekļiem mani “pabaroja” tikai pāris mašīnu, viens kombains un divi traktori :)) Bet sajūtas atkal fantastiskas!
Hei Santuc, man nudien milziigs prieks lasiit Tavus velo piedziivojumus. Taa tik tureet!!! Labpraat kaaadreiz pievienotos 😉
Silcha
Nu tad kkas jāizštuko 🙂