Sen te atkal nav bijusi aktivitāte no manas puses, tad nu ielikšu nelielu fotostāstiņu par šodienas veloizbraucienu. Salīdzinot ar pagājušo gadu, garāku distanci šogad veicu 2 mēnešus ātrāk. Kā tad nebrauksi, ja ārā spīd tik skaista saulīte! Darbi tika atlikti uz citām dienām un hop-hop velo mugurā un aiziet lidojumā 🙂 Šoreiz foto ir uzņemti ar telefonu, tāpēc tikai kopplāni!
Maršrutu iesākot priecājos par saulītes spoguļošanos uz grantiniekiem! Tālāk gan vairs tik jautri nebija…
Šis ceļa posms vienmēr ir paticis. Te, ceļš vedis arī krietni senos laikos, jo tepat blakus bijuši arī muiža, lopmuiža, krogs utt.
Miegupīte uz pagastu un novadu robežas
Te jau sapratu, ka ceļš tālāk būs interesants. Labi, ka tikai virskārta atlaidusies, līdz ar to braukšana nebija no smagajām!
Nevarēju saprast, piepumpēt riepas un peldēt pa kreiso pusi, vai turpināt braukt pa labo 😀
Kad pa šādiem ceļiem brauc ilgāku laiku bez dubļsargiem, dibens paliek arvien slapjāks un slapjāks 🙂 Tad nu virsroku ņēma latviešu praktiskums un no ceļmalā atrodamajiem materiāliem (konkrēti 2L alus PET pudele) tapa dubļsargs (made by Santa). Patents jau izņemts 😀
Zināms, ka ceļmalas pilnas ar šo drazu, bet, kad ienāca prātā ideja, nostrādāja Mērfijs un tik viegli kādu pudeli uzreiz atrast neizdevās 🙂
Mežu ar kļūst mazāk, varbūt retāki!
Mūrmuižas pagastmāja. Tagad te Beverīnas novada galvenā mītne!
No katra izbrauciena atvestais materiāls stiprina mājas pagalmu 😀 Tāds nu tas velo izskatījās pēc 25km
Jaunais bikšu dizains 🙂
Šodien atkal sajutu to fantastisko lidojuma sajūtu, ka brauc pa ceļu, apkārt lauki, kuros jau trallina cīruļi, ka saule un dubļi Tev liek pasmaidīt un uzsist sev uz pleca par pretvēja pievarēšanu! Sezona ir sākusies! Lai dzīvo velotūrisms 🙂
Santas fotostāsti 