Šajā fotostāstā būs iekļautas fotogrāfijas no nedēļas laikā tapušiem materiāliem! Ir bijis tik daudz piedzīvojumu un emociju un tik maz vēlmes un laika tos “iekrāmēt” publiskai apskatei 🙂 Nu tad šovakar taps tāds pagarāks fotostāsts par pagājušā nedēļā iespēto! Visu gan vārdos nepateikšu, tas ir jāizjūt katram pašam:) Esi gatavs? Aiziet!
Visi piedzīvojumi sākās ViaHansaetica semināra ietvaros ar lāpu gājienu no Krimuldas pils…
…pa Serpentīnu caur zelta rudenim Siguldā…
…uz Gūtmaņalu! Skaisti jau, plus vēl noskaņu iedeva vakara migla, ko gan šeit fotogrāfijās neredz! Taču jau kā sākumā minēju, visu parādīt un pastāstīt tāpat nevarēs 🙂
Zelta rudens Siguldā! Jāsaka gan caur logu skatoties!
Šur tur vēl satiekama arī vasara 🙂
Arī mežā sēnes tā dīvaini ietērpušās! Ilgi uzturēties šajā vietā negribējās – smakas dēļ!
Ciemos pie kaimiņiem! Sanāca tur pabūt pat 2x nedēļas laikā, bet tas bija to vērts!
Brīvi pa aplokiem, gar govju ganāmpulkiem ved arī tūristu taka! Kā saka, ja esi dabā, tad esi tur pēc pilnas programmas 🙂
Šādas vietas ļoti iecienījušas kobras. Izrādās tie ir bebri igauņu valodā 🙂
Vēl viena ainava no ainavu takas Igaunijā
Vēl kāds vasaras krikumiņš
Rudens, pavasaris un vasara – kurš kuru 🙂
Reizēm tas dzīves ritms ir tik straujš, ka nav pat laika apstāties, tāpēc foto rodas kustībā 🙂
Skaistais sestdienas rīts uz Abula
Nu ko lai te piebilst? Tik vien to, ka tas Igaunijā
Visp cilvēkiem ļoti patīk šīs saulainās un krāsainās rudens dienas! Arī te to skaistumu mēģina iemūžināt 🙂
Tur, pāri ezeriņam (Dzelzs ezeram), ir Ararats…igauņu Ararats 🙂
Skata baudīšana no Ararata!
Vēl kāds skats no tā paša kalna! Tur patiešām paveras skaistas ainavas ikvienā gadalaikā!
Apšu košums uz zilās debess fona
Šis skats tapis, stāvot ar abām kājām uz zemes!
Te gan jau 30m virs zemes – Rebases skatu tornī! Kurš, kā uzraksts vēstīja, it kā esot slēgts! Nevienam atbraukušajam (ne latviešiem, ne igauņiem) tas gan netraucēja uzkāpt 🙂 Kā saka – uz pašu atbildību!
No tā paša torņa
Vēl viena ainava
Un arī purvājs
Pats tornis arī ticis foto 🙂
National Geographic zīme Lullemae pilsētiņā kā atgādinājums par aizsargājamajām dzīvnieku sugām!
Pa ceļam uz mājām no Valkas
Svētdienas rīta migla
Simpsoni miglā 🙂
Beidzot šo kadru arī noķēru! 🙂
Migla man ir patikusi vienmēr. Šeit pat īsti nevar pateikt, kas par gadalaiku 🙂
Aleja uz Jaunvāles muižu
Stārķi aizbēguši, pat nesakārtojot savu vasaras māju 🙂
Te kādreiz brauca bānīts no Smiltenes uz Ainažiem vai arī otrādi!
Panderu Upurakmens.
Veldes ozols tur fonā. Saukts arī par Kalnaegļu upurozolu. Šobrīd pēc ozola varot pareģot laiku! Es teiktu, ziema nebūs, jo ir jau pavasaris 😀 Pēc pienenēm spriežot 🙂
Skats no ozola
Mēru muižas galveno durvju rokturis
Nedaudz no pašas muižas ar’!
Līdaciņu Jāņa kalnā pie akmens. It kā esot upurakmens, pie kura šad tad atrasti naudas gabali! Vieta ļoti skaista!
Pēdējās meža veltes vēl tik lien ārā 🙂
Gulbīšu upurakmens pašā meža viducī!
Vietējie ļaudis vēstī, ka šo sauc arī par Senču akmeni un dobumā sakrājušos ūdeni, lietojot pie acu kaitēm! Kā tur ir, nemācēšu pateikt, taču katrā nostāstā jau sava daļa patiesības vienmēr ir!
Tā nu tā nedēļa pagāja! Piedzīvojumiem bagāta un skaista! Protams, vislielākā modele tomēr bija daba, kas ar savu neatkārtojamo veidu mums stāsta savu vēstījumu!
Santas fotostāsti 