Velorauna

Laiciņš šodien tieši radīts kādam veloizbraucienam. Rīta daļā tika izdarīti visi darbi, lai pēcpusdienu veltītu atkal kādam veloizbraucienam. Šoreiz izvēle krita uz Raunas pusi. Daļēji gan svārstījos ar savu izvēli, jo zinu, ka Mārsnēnu – Raunas ceļš nav no braucamajiem šobrīd (trepe un smiltis), taču riskēju un nemaz nebija tik traki. Jāsaka gan, ka gandrīz visi svarīgākas nozīmes grants seguma ceļi šobrīd ir diezgan nebraucami “trepes” dēļ. Mazie celiņi gan ideāli un, kur tik iespējams, pa tiem arī pārvietojos. Nu jā šodienas kontā atkal viens 70km maršruts un daži vēl nebraukti ceļa posmi. Pati sev pat uzdevu jautājumu, kāpēc te nekad nav braukts 🙂 Ar suņiem ar šodien mierīgi – 2 negribīgi 🙂 Viens gāja pāri ceļam un es piebraucu klāt, šamējais laikam sabijās un tāpēc uzrēja, otrs – it kā skrēja, pat pa vārtiem izskrēja laukā, taču bija par slinku skriet tālāk 🙂

Tagad neliela fotoreportāža no notikumu vietas 🙂

Šis posms aiz grēdera bija ideāls! Žēl gan, ka tikai 2km, bet tomēr 🙂

Āboliņu klājumi – gan sarkanie, gan baltie – šobrīd tik fantastiski smaržo! Pilnīgi gribas apstāties un tur kādu laiku arī uzkavēties. Atkārtošos, taču žēl, ka to smaržu nevar šeit pievienot 🙂

Priekuļu novada svētku laikā tapušais apgleznojums Mārsnēnu centrā. Krāsaini un interesanti

Arī pupu lauki šogad redzami daudz. Tagad tik jāgaida raža 🙂

Gadu nebiju te minusi garām un re, māju ir skāris ugunsgrēks. Žēl…

Tur lejā paliek Rauna, es dodos tālāk! Rauna vienmēr prasa zināmu fizisko piepūli ar saviem kalniem. Pats Raunas centrs tādā kā bedrē un, ja tur iebrauc, tad vienalga uz kuru pusi, bet nākās mīt kalnup, ja gribas doties tālāk. Es parasti meklēju apkārtceļus Raunas apbraukšanai, šoreiz gan minu cauri. Kā ne kā fiziskā kondīcija jāuzlabo 🙂

Te ir izveidota skaista piemiņas vieta Latvijas karoga autoram Jānim Lapiņam. Klusa, mierīga vietiņa ar galdiņiem un karogkātu. Iepriekš kaut kā šo vietu nebiju pamanījusi

Cik tad tur tālu vairs līdz Bērzkrogam! Tikai ne šodien

Krāsainā akmens sēta. Labi, labi Jaunraunas kapu sētu, bet šobrīd tā tik skaista, ka grēks bija pabraukt garām, nenobildējot!

Arī kamenei patika 🙂

Un atkal, žēl, ka nevar pielikt smaržu klāt! Siena laiks

Šis ceļš iepriekš bija palaists garām, taču tik fantastisks!

Tur tālāk jau arī ir Valmieras – Raunas ceļš, kurš šoreiz, salīdzinot ar citiem līdzvērtīgiem ceļiem, bija braucams, pat ļoti labi un arī garāmbraucošie auto bija tikai daži. Paradoksāli, bet nogriežot nost no šī ceļa, pēkšņi tur sākās tāda kustība 🙂