Tā jau ir izveidojusies kā neliela tradīcija, Strenču plostnieku svētku dienā braukt ar velo, iekļaujot maršrutā Strenčus! Šajā gadā, gluži kā pērn, Strenčus sanāca apmeklēt vakarpusē, kad pasākuma programmā ir caurums! Diemžēl… Bet tagad visu pēc kārtas! Jāsaka gan, ka diena bija pietiekami karsta un arī mūsu ūdens patēriņš gana liels (novērtējām atvērtās baznīcas, lai atdzesētos un mazos veikaliņus, lai uzpildītos ar dihidromonooksīda krājumiem 🙂 )
Sāk ziedēt skaistie rapšu lauki!
Arī bišu drava uzlikta tuvāk ziedošam pieneņu laukam, lai bitēm nav tālu jālido! Krāsainie stropi piesaista uzmanību jau pa gabalu
Pidriķī viss notiek! Lauki tiek apstādīti!
Zem ozolu kuplajiem zariem!
Akmens par godu, citēju: “p/s “Burtnieki” Kokaru obj. 338 ha izstrādājusi Valmieras meliorācijas celtniecības pārvalde 1969.g.”
Dusmīgie putni! Savulaik gozējušies ar Valmieras centrā 🙂
Vientuļā dzērve
Burtnieku vējdzirnavas! Blakus dzīvo ļoti neatlaidīgs suns 🙂 Katrā ziņā no šīs vietas paverās ļoti skaisti skati gan uz ezeru, gan Burtnieku zirgiem!
Skats uz ezeru no vējdzirnavām!
Un te jau arī zirgi ganībās!
Burtnieku skaistuļi
Skats no “bērnudārza”. Aploks, kurā ganās mammas ar saviem spriņģojošiem kumeļiem! Kā jau bērni, rāda visādus pigorus 🙂
“Bērnudārza” kopskats 🙂
Burtnieku muižas dīķis ar kādu no kompleksa ēkām. Arī te vardes “uzdarbojās” un rāva vaļā savas serenādes!
Pati Burtnieku muiža – kungu māja! Kā gribētos reiz to redzēt atjaunotu! Parkā jau sajūtas tiešām muižnieciskas 🙂
Burtnieku ezera iemītniece bija iznākusi krastā apsildīties 🙂
Zied purenes ezera plašumos!
Katrs atrod savu vietu plašajā ūdenskrātuvē!
Nezinu gan, kā ķērās, taču ezers bija pilns ar šādiem atpūtniekiem!
Tur tālumā jau manāms mūsu nākamais galamērķis! Un peldošais gulbju pāris uz ezera izskatījās tik majestātiski!
Burtnieku baznīca mazliet savādākā rakursā!
Tā kā durvis bija atvērtas, izmantojām iespēju apskatīt arī interjeru! Taču visvairāk novērtējām baznīcas vēsumu 🙂
Tā arī nesapratām, vai labājā pusē esošais objekts arī tiek izmantots kā pietura!? 🙂 Ja jau savādāk, tad savādāk 🙂
Muižas aleja! Šī šoreiz ved uz Rencēnmuižu! Bet alejas karstā laikā ir kkas foršs – dzestrums garantēts 🙂
Pati Rencēnmuiža! Skaista vieta! Arī prasās pēc atjaunošanas!
Pie muižas arī akmens ar krustiņu! Kāda nozīme – nemācēšu teikt!
Jaunā kungu māja jeb iepriekš foto redzētā celta 1886.gadā! Par to pie durvīm vēsta arī šis unikālais zīmējums!
No Rencēnmuižas uz Ēveli viens posms vieglo auto vadītājiem varētu sagādāt pamatīgas galvas sāpes, jo viena ceļa puse ir necaurbraucama!
Ko lai te vēl min! Viss pateikts foto 🙂
Ēveles baznīca! Pie galvenās ieejas ir foršs soliņš, kur atsēst un apēst savu sviestmaizi 🙂
Arī kumeļi tiek atpūtināti 🙂
Šeit garām ir braukts vairākkārt! Vieta skaisti sakopta!
Verstes stabs Strenčos! Tā arī neatcerējos, vai tāda bilde ir manā kolekcijā 🙂
Kas tad te? Dabūjām stāvēt pārbrauktuvē, lai tiktu tālāk 🙂
Tad nu beidzot aizdevāmies arī uz Strenču Psihoneiroloģiskās slimnīcas muzeju! Interesanta ekspozīcija un patiesībā liek ļoti aizdomāties!
Šī podiņu krāsns man ir spilgti iesēdusies no bērnības laikiem! Šajās telpās kādreiz dzīvoja dr.Solome, kura kā reiz bija mana radiniece!
Muzejā aplūkojams arī skursteņa-ūdenstorņa makets, ko veidojis kāds vietējais entuziasts! Darbs tur ielikts pamatīgs!
Slimniekiem ir arī izdoma, kā tikt ārā no 4 sienām!
Varbūt kādu špricīti? Brrrr…
Slimnieku zīmējumi! Paldies muzeja vadītājai Baibai par foršo uzņemšanu un aktivitātēm! Plakanā masāža bija tas, ko tobrīd vajadzēja 🙂
Laižam uz Plostnieku svētkiem Gaujas krastā!
Cerējām uz ārzemju viesu cienastu! Tikai, kad pateica, ka cūciņ’ būs pēc 6 stundām, atmetām ar roku un braucām mājās 🙂
Pavasara plūdu sekas vēl manāmas!
Nevarējām saprast dzīva vai beigta! Tomēr vai par laimi, izrādījās dzīva 🙂
Gluži kā apmēram 4 no rīta! Bet tas pēc negaisa 4 pēcpusdienā!
Te jau panesās jociņi spociņi, kurus tik viegli neatstāstīt 🙂
Vēl nedaudz un 18.maija izbrauciens ir galā! Kopā norullēts 112 km pa skaistām un interesantām vietām, izbaudītas pavasara smaržas un garšas, lietus redzēts tik pēc pēdām un vēl, un vēl varētu turpināt! Taču tas viss ir jābauda pašiem! Ņem ričuku ciet un izmin pa tuvākajām vietām. Tici man, redzēsi daudz ikdienā nepamanītā! Lai labi ripo!
Santas fotostāsti 