Rudens nianses oktobra vidū

Šoreiz neliels atskats uz rudens krāsām no pēdējām 2 pie dabas pabūšanas reizēm, kad līdzi bija arī fotokamera. Fotostāstā ir foto no Cēsu un Valmieras apkārtnes, kā arī Trikātas!

Pēdējā laikā viena no retajām gleznu izstādēm, ko esmu apmeklējusi! Protams, tāpēc, ka tā atrodas…mežā! Interesanta pieeja māksliniekam – izstādīt savus darbus dabiskajā vidē. Man patika!

Rūcamavots. Ļoti populāra ūdens ņemšanas vieta cēsiniekiem!

Sarkanās klintis. Fascinē mani smilšakmens atsegumi Latvijā, īpaši rudenī! Un patika, ka šeit jaunie iegravējumi ir maz!

Rudens lapas uz rudens negaisa mākoņa fona! Pēc brītiņa jau bija i zibens, i pērkons, i krusa ar lietu kopā!

Mežirbe. Sanāca nofotografēt, nezinot, bet nojaušot, kas tas par putnu. Un dzīvo viņas Valmieras tuvumā!

Rudenīgais mežs! Rudens dzeltenais kontrastē ar Ziemassvētku eglīšu zaļumu

Mazliet no Latvijas tundras

Rozā pamatīgi izceļas uz tā jau rudens krāsainuma fona! Meža vidū šādam skaistumam garām aiziet grūti!

Jā, jā, sēņot vēl var iet! Ir gan gailenes, gan bekas mežā!

Sēnes šajā laikā prot saplūst ar apkārtējo vidi!

Rudens gar Gauju! Gaujas krastā rudeni var vērot ilgi – sākot no septembra līdz pat novembrim, jo koki un krūmi krāsojas pakāpeniski!

Ķērpītis arī iekārtojies ērti uz zara, lai sagaidītu ziemu!

Trikātas ezers! Tagad vismaz var redzēt, jo netraucē lapas!

Lapām klātais ceļš augšup. Redzot šo skatu, prātā nāk filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” beiga gala epizodes!

Vecie pils mūra akmeņi sildās zem sūnu un rudens lapu segas!

Arī krāsu gamma bagātinās šajā vietā! Un zaļais ar dzelteno kopā spēlējas ļoti labi!

Arī laukakmeņu mūris draudzējas ar dzeltenajām lapām.

Jā, rudens jau ir kā logs uz ziemu. Bet tagad ir jābauda skaistās lapu krāsas, jāizsmaržo patiesā rudens smarža ar trūdošo lapu un krītošo ābolu sajaukumu.

Tāpēc, ej un baudi rudeni dabā, nevis caur foto! Arī lietus nav šķērslis, jo arī tad var gūt citādas emocijas – ar peļķu bradāšanu un lietus lāšu sitieniem sejā!

Santas fotostāsti