25.07-31.07 nedēļas apskats

Šī nedēļa izvērtās pavisam traka – laba nozīmē! Vairāk biju kkur citur nevis mājās. Viss sākās ar pirmdienas rītu, kad bijām nolēmuši doties mazajā tūrītē uz Siguldu.

Pats pirmais objekts bija Turaidas muzejrezervāts. Mazliet pārsteidza cenas, centāmies gan kasē strādājošo cilvēciņu pierunāt, lai pārdod mums ģimenes biļeti. Bet šī ni un ni Nekas, devāmies iekšā tāpat. Viens mērķis mums bija kārtējās kastītes atrašana un vietējās apkures sistēmas izpētīšana

Pils saimniekam, acīmredzot, arī ir par karstu

Ainiņa iz pils iemītnieku dzīves. Nez, ko viņi teiktu par mūsdienu apstākļiem

Viduslaiku Nintendo un PlayStation Bet šis tas vēl ir saglabājies līdz mūsdienām! Tas priecē!

Es jau arī gribēju būt tipiskais tūrists un nobildēt šādu skatu

Tāds tādu atrod…

Daļa no uzdevuma! Žēl, ka tikai galarezultāts vairs nebija vietā!

Šoreiz tās gan nebūs Vecpiebalgā uzņemtas. Tepat Siguldā ar tādas ir

Forši, ka šur tur atkal atdzimst Bērnības svētki. Atceros no bērnības, ka mums tur bija jautri

Apsēdāmies uz Ķeizara krēsla un baudījām ar acīm!

Tās dienas team! SIJcrew, Props un Valts

Varbūt kāds var izlīdzēt?

Nu, patīk man tas Latvijas karogs Īpaši uz zilu debešu fona

Nopozēju kopā ar savu jauno draugu Gotfrīdu

Trešdien devos izpētes velobraucienā. Starta vieta Valmiermuižas alus darītava. Skaista un klusa vietiņa

Blakus ieliņā ir uzņemta kinofilma Mans draugs-nenopietns cilvēks. Šobrīd gan tā ir asfaltēta, tāpēc iederīgāka likās šī mazā ieliņa.

Tālāk maršruts veda pāri Abulam. Super, tik atsvaidzinoša sajūta. Un ūdens tik līdz ceļiem

Ceturtdiena bija Līgatnes diena. Lai gan braucot turp, stipri lija lietus, pie parka ieejas tas pārstāja un sāka spīdēt saulīte Paveicās! Bet šis lācis gan savā galvā laikam perināja kādu domu, jo viņš tā arī neapstājās un staigāja no vienas puses uz otru

Pati uzmanība un iepozēja godam

Nākamo skatīsim šo te!

Līgatnes dabas takās sanāca itin jauka pastaiga ģimenes lokā. Galvenais, ka arī visus skatītos zvērus redzējām!

Un piektdienas vakarā devos velobraucienā pa Salacgrīvas pusi. Pēc 20 km to melno mākoni arī dabūjām izjust. Bet kopumā, velobraucienā nomaucām ~40 km, pēdējos 20 vienkārši minot pa lietu

Tā nu tā nedēļa pagāja! Vēl jau bija pāris veloizbraucienu un gulēšana pie jūras, bet no šīm aktivitātēm foto nav, līdz ar to tos tikai pieminu.

Santas fotostāsti